Uz beigām morāli pagurstot, sagaidīju atgriešanos mājās un pie normāla interneta pabeidzu rakstu 1h laikā. Varu ierakstīt godam savā CV, ka šis reģions ir izkuģots krustām-šķērsām un 101 dienas laikā ieraudzītais, sajustais un izbaudītais ir atstājis savu zīmogu manās dzīves pieredzes sarakstu lapās.
Finiša taisnē ( nobeigums Ziemeļjūras sāgai)1
Viens no pēdējiem stingrākiem pūtieniem šajā reisā. Fonā lielāks offshoru kuģis un izskatās ka ir aprīkots ar visu helikopteru nosēšanās laukumu.
Lūk arī sekas, lai ari vējš nebija tik liels, VHF rācijas antena nenoturēja spriedzi un nolauza stiprinājuma vietu. Operatīvi nakamajā rītā pielāgojām bleķus un sakari tika atjaunoti pilnā diapazonā.
Tuvojas pavasaris un ziemas vētrām atkāpjoties, paveras mierīgs un romantisks saulriets ar vēja fermām. Kā saka kuģenieki- tādā laikā pat žīdi ietu jūrā strādāt, un meičas lūkojot šīs bildes nopūšas un saka- cik jums tur romantiski..............
Bet nu protams ari ilgi gaidītais brīdis, lai paviesotos stūresmāja vai uz komandtiltiņa, strazdu būrī vai vienkārši mēkaķbūrī- nosaukumu izvēlamies izejot katreiz no dotās situācijas. Tuvplānā gāzes ručka un ceijeri , augšā kreisā stūrī radara monitors.
Stūresvīru krēsls ir ērtākā mēbele uz šī kuģa.
Kurā sēžot apkārtējos monitoros ir redzama visa informācija par apkārt notiekošo.
Gluži kā kompjūteru spēlē.
Jūras likumi paredz arī vēl šādu aparātu, kuram elektroniskā konkurence ir ierādījusi vietu kaktā. Tur viņš guļ un sapņo par pagājušiem laikiem, kad kuģupuikas viņa misiņa sānus trina jo spožus un jūrnieki paļāvās uz viņa debespusu ceijeri , lai atrastu ceļu cauri dziļākajām vētrām un tumšākajām naktīm, lai nenomaldītos miglā un veiksmīgi sasniegtu mērķi.
Autopilota manipulators un nedaudz vhf rācijas
Kas ir svarigākā lieta uz kuģa? Protams tā ir VIŅA - kaste, kas savieno datoru ar vispasaules interneta tīklu. Ja monitorā parādās error vai searcing satelite, tad jau driz vien, kāds jūrnieks sāk trīties ap aparātu un ir gatavs ziedot visu, lai tikai parādītos uzraksts- tracking OK.