Esiet vērīgi pret saviem mīļajiem.0

Pēc kādas ballītes iepazinos ar ļoti jauku meiteni, ejot uz mājām mums radās tāda kā saikne un laikam ejot kļuvām pat labām draudzenēm, tas bija kā liktenis kas mums lika satikties.
Katru dienu sazvanijāmies un sarakstijāmies ar sms kļuvām nešķiramas, bet visu laiku es nevarēju saprast kadēļ viņa ir tik ļoti nogurusi un maz laikā lai kaut dotos nelielā pastaigā uz 15 minūtēm,bija jau pagājis pussgads, pie manīm viņa bija nakšņojusi vairākas reizes, bet es pie viņas netiku aicināta ne reizi pat nezināju kur viņa dzīvo tas man jau lika aizdomāties ka tur viss nav kā īsti vajag...
Un tad pienāca tā diena,kad viņa man ne rakstija ne zvanija, biju nesaprašanā kapēc šī lieliskā draudzība izjuka, bet tad pēc 2 nedēļām atnāca man sms ar tekstu :"mums vajag parunāt" tā sms bija no manas tā sauktās labākās draudzenes , ahhh cik es biju laimīga saņemot to sms no viņas...
Satikāmies un tad es dzirdēju šausmu stāstu kas man visu laiku bija blakām bet , es nepamaniju.
Viņai nebija laika lai ietu ballēties un lai atpūstos ar draugiem , jo strādā divos darbos un mācās, no rīta 5cos ceļās lai mazajām māsām skolas drēbes sagatavotu,pabarotu viņas, tad dodas uz pirmo darbu līdz plkst 9.00 tad uz skolu un pēc skolas uz otru darbu , pārnākot no darba mazgā līdz vēlam vakaram māsām drēbes jo tās mājās savilkušās ar cigarešu un alkohola smaku. Visus mājas darbus veic svešu gaismā un drēbes ar rokām jāmazgā, jo vecāki par labiem apstākļiem bērniem nedomā un visu naudu nodzer!
Es nekad nebiju domājusi,ka kkas tāds var tikt nepamanīts!
Pats sāpigākais bija draudzenes vārdi ko viņa teica uz atvadām - "Tu mani turēji pie dzīvības,jo mani nekad nenosodiji,bet biji vienmēr blakus".