Dabas skaistums un burvība. Aizbraucot ārpus pilsētas un ieraugot šādus skatus, visas poras un čakras atveras.
Paša dārzā izaudzētais dabisks lauku produkts, un galvenais ka neveselīgs tas sūds.
Manā čuhņā dzīvnieki jūtas kā paradīzē. Piekrītiet man, jo tā tiešām arī ir. Mans minka skraida apkārt ar meža zvēriem, bet nesēž pilsētā, ar savu smilšu kasti kopā. Maniem bērniem laukos patīk, haha man gan nepatīk - šitais kaut kāds murgs tik ir. Ir gan telpa, gan plašums. Jūties vienots ar to, kas tev ir. Man svaigais gaiss norauj jumtu. Man ir laiks pabūt vienatnē, nav nekādas burzmas manā mazajā čuhņā. Bet man šeit nav prieka, šī ir riktīga huiņa.
Mēs varam čuhņā ar kaimiņiem ieraut šņabi.
Bet mums vienīgais, ka šeit nav miera.
Mums ir tik daudz bomžu, ka pipec nu.
Laukos nav tā, kas ir pilsētā, jo šeit ir brīvība un svaigais gaiss un tu vari vēsi ievilkt vienu dūmu.
Tagad sēžu un runāju, ko par huiņu es vispār sarakstu, tomēr burvīga es sajūtos.
Mīlestības burzmas rituāls mani aizrauj šajā pasakā.
Haha, nāc man līdz un atšņorē man šņorītes plīss.
iENĀC MANĀ PAGALMĀ UN DABŪ AR ZĀBAKU.
Paņēmu es cirvi un iešķēlu pa pieri sev, tev un visiem pēc kārtas.
Tagad mentenē es ārdos nu.
