Īsti pat neatceros kad tieši tas sākas, tad kad pirmās reizes atminos kad tēvs nesa mājas lielu smagu somu un čeholu ar veco labo plinti lika seifā. Vai arī kad pirmo reizi turēju rokās ieroci kad tēvs to tīrīja pēc iepriekšējām medībām. varbūt tad kad pirmo reizi nostājos līnijā ar pieredzējušiem večiem kas visi jau bija kā zinību grāmatas, katram savas metodes un stāsti, bet es kā dzinējs rindas tālākajā galā skatīdamies uz viņiem, un laikam jau tad zemapziņā domādams, cerēdams ka būšu kā viņi . Viņi kuriem gribēju līdzināties un ar laiku būt līdzvērtīgs, viņi .... Mednieki.
Lai kā arī tas viss aizsākās es nespēšu pateikti īsti kurā brīdī manā sirdī tika uzšķilta tāda dzirkstele kas pārauga liesmā kura nedziest. 'Tā uguns ir iekšā un viņa nekur nezūd un nepazudīs. esmu priecīgs par katru savu bērnības dienu kad varēju uz mežu aizlaisties ne jau ar ieroci vai medībās, bet vispār prom no ciemata!! tuvāk dabai- kas tolaik vēl likās kaut kas tāds mežonīgs no kā pat nedaudz bail, bet tomēr vilinošs. Manas pirmās atmiņas par mežu visnotaļ ir medības pats īsti neatceros kā tieši pirmā diena tika pavadīta. atceros tik to ka satraukums bija tik liels ka joprojām liekas ka atceros kādas bija izjūtas !! jau iepriekšējā vakarā biju sakravājis savas lietas ka medībām vajadzīgas. somas medībām pašam nebija tāpēc visas mantas (mans nazītis, vilnas zeķes sausas, termoss liels un ar stikla korpusu iekšā, sataisītās maizītes un protams pāris lieli sīpoli un sērkociņi) aptuveni tāds bija manu mantu saraksts!! drēbes ko vilkšu mugurā bija saliktas kārtīgi vietā lai no rīta būtu ātri kaujas gatavībā. liekas ka pat dzirdēju kā no rīta pirmie soļi skanēja mājā un jau acis miegains vēru vaļā kad tētis pavēra istabas durvis un jautāja vai celšos vai neesmu pārdomājis, uz ko saņēma atbildi "esmu jau augšā". sakravājāmies un iekāpjot žigulītī aizbraucām līdz Gunāronkuļa mājai, tur visi pulcējās pirms medībām. ārā vēl tumšs auksts bet satraukums tam visam liek mīksto un esmu kā uzvilkts zaldātiņš. tagad rakstot šo rakstu tik saprotu kāpēc es vienmēr tik ļoti laicīgi cenšos ierasties uz medībām laikam tieši tāpēc ka tā darījām kad biju maziņš !!
Bet pagāja pirmā diena un nākamās un sapratu ka tas ir man , jā tieši medības tas ir tas kas manu liesmu manī uztur 'tik lielu kāda viņa ir. Es biju dzinējs !! taisīju troksni ejot pa norādīto vietu un priecājos izdzirdot šāvienu! tad bija tāda labi padarīta darba sajūta iekšā!! Gāja kāds laiks un mans tētis man prasīja vai tas ir tas ko es gribu !! vai vēlos būt mednieks!! es pat mirkli nedomājot atcirtu ka jā!! protams! tad man izstāstīja kad sasniegšu attiecīgu vecumu un nolikšu mednieku apliecību, tad man dāvinās mana vectēva bisi- iž26. daudzi vēl tagad apgalvo ka it kā nekāda labā, bet esmu tā piešāvies pie viņas ka ne par ko nemainītu Bet tomēr !! cerība tikt pie sava ieroča!! uhhh bez maz gribējās lai tie gadi ātrāk skrien bet kā jau ierasts gadā 365 dienas un ātrāk viņš nepaiet bet kad pagāja daži gadi pa medībām, kolektīvā jau biju iejuties kā daļēji savējais, tad tētis pārtrauca iet medībās. Mani uzņēma Gunāronkulis, lai vieglas smiltis viņam. Cilvēks kurš man daudz iemācīja par medībām un visticamāk arī viņš man ielika iekšā to saprašanu ka ne jau šaut ir galvenais.! Paldies viņam par visu ko viņš darīja lai mani ņemtu uz mežu līdzi. biju jau ap 19 gadiem man kad uzrakstīju oficiālu iesniegumu lai tiktu uzņemts kolektīvā. protams tiku uzņemts, un tad bija tāda sajūta ka beidzot esmu tuvāk tam lai būtu līdzvērtīgs- viņiem.... Medniekiem. Protams jauns un zaļš es sāku savas gaitas kā mednieks. apliecība vēl tik svaiga un nenobružāta ka pilnīgi negribas vilkt ārā no kabatas kur viņa ietīta vairākos aizvelkamos maisiņos lai ūdens neskādētu bet tomēr sezonas sākumā visiem prasa pārbaudīt papīrus vai viss ok !! un lepni varēju uzrādīt savu mednieka apliecību un pirmo sezonas karti !! līdz tam jau mežā biju pavadījis tik daudz laika ka pat nedomāju rēķināt jo mežs- pilns ar odiem ērcēm un visādiem citiem rāpojošiem mošķiem ir tā vieta kur es sēžot tornī- kad vēl nebiju mednieks ar apliecību- bez ieroča vēroju kā zvēri staigā pa "čemu lauku". arī tas man bija liels gods un pacietīgi sēdēju un gaidīju kad beigsies medības. jutos kā daļa no tā visa . varēju padalīties ar vīriem tanī ko esmu redzējis un kurs un cikos !! bet kad biju mednieka apliecību ieguvis savas pirmās medības atceros kā vakardienu. atbraucot uz mežu man satraukums tā it kā būtu mūža lielākais notikums. pirmo reizi PATS ar sava vectēva plinti rokās mežā medībās.!!! visi parakstās par dienas lapā, un tad tas notika!! pirmo reizi es tiku ierakstīts pie medniekiem, nevis apakšā kur dzinēji !! patīkami!! visi jau sen nosprieduši kur iet sēdēt !! kurš pie barotavām tuvumā, kurš lauka malu sargāt . bet es nez kāpēc izdomāju ietu uz "rapu stūri" -tas tāds lauks kurā iekšā it kā durās meža smaile un pašā spicē ir tornis no kura var redzēt gan lielo laiku gan pusapaļo daļu kas meža ielokā!! uzkāpju diezgan nokalpojušā tornī !! iekārtojos ērtāk kā skolas solā -cepure ar tīkliņu pret odiem galvā, vectēva binoklis tiek pakārts uz nagliņas kas tornim gadu gaitā panākusi uz āru, plinte tiek pielādēta un atstutēta pret torņa malu. Sēžu un tādā kā satraukumā es gaidu.. kas būs vai kaut kas būs ??
nepaiet ne stunda kad izdzirdu kustību mež spicē aiz muguras ... kamēr skatos kas tas varētu būt , nepamanu ka uz lauka man priekšā izskrējuši 4 buciņi .. 3 kazas un 1 āzis jeb 3 stirnas un buks!! man jau sirds klapējās jo nesaprotu ko nu darīt... itkā aiz muguras kaut kas kustās bet redz kur priekšā ir buki . kamēr gaidu kas pa mežu kustās tikmēr stirnas skaisti danco ap āzi ! skraida un gluži kā dejodamas viņa priekšā izrāda neapšaubāmu interesi par viņu . kamēr skatos uz šo skaisto rituālu- nākas gan atzīties ka ko tādu es tik tuvu savām acīm redzēju tikai to vienu reizi !! tikmēr klusums aiz muguras un čaboņa jau uz lauka pagriežu galvu un tur 2 jenoti it kā spēlēdamies un grūstoties aiztuntuļo pa lauka malu nāk jau tumsa .. pēc mašīnu gaismām mežā saprotu ka kāds ir atgriezies medību namiņā jau ! man sirds sitās jo nolēmis esmu izdaŗīt pirmo šāvienu kā pilntiesīgs mednieks. galvā 1000 šiem domu par to kā un kur tēmēt par to ka šāviens no paaugstinājuma, par to ka vienā stobrā renkuļi 8.5mm otrā lode-saucama par turbīneni tāda kā gredzenveida jo vidus tukšs.. citas munīcijas nebija līdzi-un pat ja būtu diez vai riskētu meklēt pa kabatām baidoties izbiedēt to kas jau ir priekšā!! notēmēju sirds dauzās-- pilnīgi jūtu ka vasaras karstumā vai ari no lieliem satraukumiem man it kā sviedri uz pieres ka liekas tūliņ traucēs šaušanai.... kādas 8 reizes pie sevis vēl nomurminu ka labajā stobrā lode kreisajā renkuļi tēmēju... kā gribu šaut... tā kaza priekšā.. ehh .. viņa danco apkārt āzim kas neliekas ne zinis par viņu... tēmēju un cenšos noķert mirkli kad viņa būs pa labi vai pa kreisi no buka . lai nebūtu ne priekšā lai netrāpu un ne aiz buka jo var būt ka arī tad trāpa.... patrāpās moments es pat nepiefiksēju cik ātri noņēmu drošinātāju un blaukš . šāviens.. viss sastingst. kazas stāv -buks stāv.. es skatos... nesaprotu kādas sekundes 3 neviens nekustās...skatos kazas aizskrien kur nu kurā bet no lauka nost .. buks stāv... ceļu plinti pie pleca taisos šaut(tanī momentā vairs nedomāju ar ko izšāvis un kas vēl stobrā). notēmēju un ... buks nokrīt.. neizšāvu otro reizi viņš vienkārši nokrita.. sirds dauzās - tagad tiešām esmu nosvīdis prātā domāju ko darīt iet klāt vai gaidīt ??? kā bija pareizi ?? pagaidu 5 min buks neceļas kāpju no torņa eju klāt .. ejot klāt ātri pārlādēt taisos un johaidi esmu ar lodi izšāvis.. domāju nu ja jau trāpīju tad miers.. ielieku abus renkuļs un eju klāt . kādi 40 m ko iet no torņa- galvā visa mācītā drošība, par pieiešanu šautam dzīvniekam, pārskrien eju . guļ.. mainu pieiešanas leņķi jo dzīvniekam jāpieiet no mugurpuses. eju klāt.. it kā neelpo. nolaižu bisi un liecos lai apskatītu šāvienu jo redzu ka ir lode izgājusi cauri aptuveni grūšu apvidū bet diezgan zemu. liecos tuvāk un ... šiš pielec kājās un pāris slaidos lēcienos ir jau mežmalā.. es kā apstulbis arī stāvu un skatos .. kā ceļu plinti tas žvīīks un mežā iekšā...ārā jau tumšs metās un luktura nav .. eju uz namiņu kas netālu - tur mani iztaujā ko šāvu un ar ko .. dabūju dzirdēt čupu komentāru par manu munīcijas izvēli .. bet galvu nokāris tik viena doma prātā- vajag lukturi jāiet skatīties!! man talkā nāk Sandis- Gunāronkuļa mazdēls!! jauns mednieks ar pieredzi viņam superīgs lukturis kas pie maza akumulatora pieliekams. ejam meklēt bet neveiksmīgi . maz asiņu- pēc krāsas- trāpījums plaušās nu neatrodam.. man sirdsapziņa vai galina nost .. kā es šitā.. zvērs nabadziņš mokās.. nākamā rīta pulksten 5 no rīta. pirmā gaisma vasarā jau uzaususi es metos virsū savam erenpreisam- divritenim un minu uz mežu .. kādi 13 km ja nemaldos līdz tai vietai- tagad rakstot pats pa sevi iesmeju .. it kā es mugursomā tādu gabalu buku atvestu aizminoties satieku mednieku kas bijis vakar ar mums medībās saka lai tik eju meklēt jo rīts gudrāks par vakaru eju iekšā mežā kur vakar ar Sandi iegājām .. eju pa mūsu pēdām un tur kur viņas beidzās. skatos kur buks varētu iet jo tur lielas papardes .. viņš tik pat labi var gulēt man blakām kaut 1 m un es neredzētu .. eju uz priekšu it kā uzeju pēdas un re .. 20 m aptuveni no mūsu meklēšanas beigu punkta es uzeju savu pirmo medījumu . nedaudz jau paēstu un uzpūtušos jo ārā tak traki karsts bet tomēr atrodu.. sapratu ka jenotsuņiem un lapsām bijušas dzīres. bet es samierinājies ka tā sanācis paņemu galvu. jo ragi ir smuki. un pārējo atstāju tiem kas jau bija sākuši mieloties.
kopš tās dienas es sapratu ka iegūtās zināšanas kursos vai kur citur izlasītais nu nebūs tas kas mani padara par mednieku... mana prasme manas praktiskās zināšanas ir tās kas mani var padarīt par mednieku. . tikai pieredze. .. pieredze darīt to pareizi .. precīzi.... nešauboties.. neraustoties.. un būdamam drošam par sevi..
kopš tās dienas es esmu iemācījies milzonīgi daudz.. gan par šaušanu gan medībām gan zvēriem .. un protams par tradīcijām un mežu .. par visu kas skar manu dzīvesveidu .. pat likumus lasu aiz gara laika lai atkārtotu un neaizmirstu ..
ja nemaldos kādi 4 gadi pagāja kā medniekam ar apliecību kabatā, kad man dzīvē notika liels pavērsiens.. šim medniekam tagad ir sieviņa!! mednieka sieva ! tā iemesla dēļ vien viņa ir respektējama ka spēj pieņemt vīru ka viņam ir tāds dzīves veids.. daudz laika pavadu mežā un arī protams mājās to var just jo ir gaļa kas jāpagatavo pienācīgi nevis kā Rimi pirktu ir drēbes kas mūždien ir netīras jo mežā nobridies un nav laika tīrīt jo rīt atkal uz mežu oiii un cik daudz mana sieva mani pacietusi kad sāku bebrus medīt :D:D katram vīram tik pacietīgu sievu !! kad bebrus nodīrājies vēlu nakti nāku gulēt un tik dzirdu ka par spīti tam ka rokas mazgātas ilgi un kārtīgi tāpat man viena pusmigusī balss saka- tu smirdi pēc bebriem .. bet tāpēc no gultas ārā nestumj :D:D cepuri nost manas sieviņas priekšā !! 2013 gada janvārī pieteicos Latvijas dzinējsuņa kucēnam- puikam. tas īsti nebija ģimenes lēmums jo sievu nostādīju fakta priekšā .. man būs Latvija dzinējs.. sagaidīju kad bija metiens un braucu apraudzīt suņuku ..vesela čupa.. ja atmiņa neviļ tad 9 gabali .. mazi kunkulīši !! viens tāds tumšāks un cīnās ar omulīgāko sapratu ka tas tumšākais tā kā mans būs !! omulīgākais ir Zariņa!! Tā kā esam kāzu gatavošanās periodā tad mazāk laika medībām!! bet paiet laik un apraugu suņukus atkal tad jau tas tumšais uzreiz pie manis !! un spēlēties!! nu bija skaidrs ka 8niem es biju vienalga bet viens mani kā gaidījis !! tad nu Augusta sākumā aprecamies un aizlidojam uz Romu atpūsties!! atlidojot dodamies pēc mūsu jaunā ģimenes locekļa Greko!! Greko Forest Gold mans labākais draugs mājās un mežā. !! mazais tuntulis mani iemīlējis .. gribēju būvēt viņam aplociņu ārā bet viņš kategoriski pret to bija tā nu pieradināju viņu brīvā solī man blakām atrasties. un laiks turpināja iet uz priekšu mācīju suni mežā un aplokā. ņēmu līdzi visur kur vien varēja. mežā pat maziņš būdams tuntuļoja man caurām dienām līdzi .. un kad vairs nevarēja izturēt tad apsēdās un raudāja ka pa ilgu jau ejam un zāle pa garu viņam .. viņam bija aptuveni 3-4 mēneši , tad abi piesēdām uz celma un paēdām - es maizītes viņš Hubertus gold barību !!
tā nu mēs kopīgi pa tiem mežiem dzīvojāmies.. līdz man saka ka nu jāaizved uz aploku pie kuiļiem paskatīties kā šim iet ..
nu satraukums liels… ok braucu .. skatos nav rigtigi ,mazinš- 6 mēnešii vēl nav prātā īsti cūkas jo pie manīm tusējās
tad viņu un brāli-to tuntuli atstājām iekšā aplokā un paši izgājām - raudāja un čīkstēja bet tad saprata ka kas jādara nu palēnām aizgāja tā lieta !! aizdzīvojāmies līdz momentam kad 2014 gad 3 martā tiek dibināta biedrība Latvijas dzinējsuņiem.. un tanī dienā tiek ielaists aplokā uz novērtēšanu .. atrada cūkas 56 sekundēs- super ātri !! rādīja ko māk un pirmajā reizē nopelnīja 2 pakāpi- tanī dienā vienīgais kas dabūja vispār pakāpi !! nu es lepns tā ka pa ausim kāpj ārā :D:D jo līdz tam arī eksterjera izstādēs rezultāti bija super !! prieks par suncīti !!
un prieks par sevi !! Viss šis kopumā un vēl viss pārējais kas piedzīvots mežā medībās, man liek domāt - vai tad ja man būtu iespēja izvēlēties citu dzīves veidu es to darītu ?? protams ka nē .. nevaru iedomāties nevienu vīrieša cienīgāku nodarbi kā sagādāt ģimenei ēdamo . nest mājās gaļu, kas nav dumji veikala plauktā paņemta bet kas tika nomedīta vai nu individuāli, vai arī kopīgiem spēkiem kopā ar medību kolektīvu ! un nav runāt tikai par to ka mājās gaļu nesu bet par to ka Latvijas daba man ne pa visam nav sveša vairs. jo gan ejot medībās gan 2 gadus pastudējot Meža fakultātē esmu sapratis cik liela vērtība ir mums Latviešiem .. meži ar visu kas tur iekšā... koki/ogas/sēnes/dzīvnieki/putni/augi un viss pārējais.. tā ir milzīga bagātība kuru jāmāk apsaimniekot nevis izsaimniekot ..
katru gadu attiecīgā gada laikā var manīt atsevišķas cilvēku grupas mežā!! - mednieki visu cauru gadu - ornitologi kad gājputni lasās baros!! ogotāji un sēņotāji attiecīgos laikos. mežstrādnieki ar visu cauru gadu !! visi šie cilvēki kaut ko ņem no meža!! bet ko dara pārējie ?? cik daudz par mežu zina tie kas tur nemaz neiet ??
es medīdams esmu iemācījies par katru zvēru vairāk vai mazāk- pēdas praktiski visiem varu atpazīt -protams ne jau 100% un vienmēr.. studējot Meža Fakultātē iemācījos par mežu - par kokiem par šo mazo ekosistēmu kas atšķiras ar to ka viņā kūsā dzīvība.. tur viss ir pakārtots konkrētai kārtībai.. kārtībai kuru cilvēks ir jau manāmi izjaucis.. domāsiet ar medīšanu .. ? nēēēē ar pilsētām ar apstrādājamiem laukiem un saviem ceļiem un visu ..līdzsvars mežā ir izjaukts .
kādā ziņā ?? nu varu ātri vienu piemēru. pieņemsim ka mednieku nav nu pieņemsim ka mednieki piemēram piketē nu kādus 3 gadus (manuprāt pilnīgi pietiekami un pat pa daudz lai sāktu lūgties lai sākam medīt !!) kas notiek mežā ??
pirmkārt- kurš dzīvnieks vairojas visvairāk ?? meža cūkas!! katru gadu ar 220% uzviju . bet tas ir bioloģiskais pieaugums !! tas ir tas kas piedzimst sivēnmātei ! visi mazuļi .. tad atskaitot vārgos kas iet bojā un tos kurus apēd un tie kuri tiek notriekti ar auto . mēs iegūstam 120-140 % respektīvi aptuveni 80-100% no bioloģiskā pieauguma katru gadu dabiski atbirst !! bet tie 120 % saimnieciskais pieaugums paliek !! ja kādam nav slinkums tad parēķiniet pa 3 gadiem tik būs ja piemēram 2013/2014 gada sezonā tika nomedītas 37 576 ja loģiski parēķina tad pa 3 gadiem nu šis skaitlis reiz 120% tad tas atkal reiz 120% un tas atkal reiz 120% nu iegūsim to cik cūku būtu izdzīvojušas vairāk bet tās būtu tikai tās kas būtu vairāk . jo kopējā populācija ir aptuveni 55 000 . tad loģiski padomājot ja mēs katru gadu no 55 000 nomedījam 37- 38 000 un tāpat katru gadu viņas no atlikušajiem 18 000 spēj atjaunoties tad padomāsim loģiski kas notiks ja 3 gadus nemedis !! bet meža cūka ir tikai 3 dzīvnieks Latvijā pēc skaita !! pirmās ir stirnas kuras ir aptuveni 130 000 un otrajā vietā ir aptuveni 70 000 dambju būvētāju un meža pludinātāju bebru
ir aptuveni 1200 vilku no kuriem katru gadu nomedī ap 300 un ir ari kādi 1600 lūši no kuriem nomedī aptuveni 150 katru gadu šie skaitļi ir ļoti aptuveni jo neviens isti neizskaitīs cik kucēni vilkiem un cik vēl malumednieki nomedī kko !! bet tā aptuveni !! un ja tagad veselais saprāts ļauj kādam parēķināt to kopējo pieaugumu visiem zvēriem ... ir vēl alņi brieži caunas ūdeles uttt vienkārši vai ir tā apjausma kas notiktu ja 3 gadus nemedītu ?? manuprāt ka lielākai daļai Latvijas pilsētu iedzīvotāju tas tāds joks vien liekās ..jo mednieks jau ir tikai slepkava un šauj izpriecas pēc..
vai tu kas lasi šo arī domā ka mēs mednieki tikai izpriecai medījam ?? jums liekas ka mēs šo dzīvesveidu izvēlējāmies jo patīk šķērsties ar asinīm un atņemt dzīvību ??
ja nebūtu mednieku ko darītu jūs ?? Jūs kas parasti komentāros bļauj ka mēs slikti un ļauni ?? ko jūs darītu kad mednieku nebūtu ?? jo skats būtu aptuveni šāds.... meža zvēri pilns pilsētās un jau būtu tā ka cilvēks sāk baidīties no tā zvēra nevis otrādi .. laukos dzīve būtu tāda ka visi lauki noēsti un līdz ar to cenas veikalos kāpj gan dārzeņiem gan miltu produktiem .. daudz kroplu un vāju stirnu un citu dzīvnieku jo visiem barības bāze mežā nepietiek ..
plēsēji vairotos tādi kā lūši visticamāk no cilvēka pa gabalu bet vilki .. viņi ir bara dzīvnieki .. vini nāktu ciemos paskatīties kas labs 'piemēram Madonas pilsētā ēdams !! lai cik dīvaini neliktos, bet ir cilvēki kas nemaz nezin ka Latvijas mežos pēdējos 4 gadus jau ar diez gan lielu aktivitāti apdzīvo lāči !! nu ko lai saka !! veiksmi visiem salātu rijējiem :D:D
uz ko es tēmēju ?? es visu mūžu esmu pamazām krājis zināšanas par mežu un tā norisēm. pat neuzdrīkstos domāt ka tagad palaist savvaļu savā vaļā bet kam es vēlos pievērst uzmanību ...
ir daļa sabiedrības kas ar vien naidīgāk attiecās pret medniekiem.. piemēram vel paris dienas atpakaļ viena 56 gadus JAUNA sieviete savā bērna prāta aicina nošaut medniekus ar visiem bērniem .. Jelgavniece pietam :D:D daudzi novēl visiem medniekiem trihonellas saķert..
pastāstiet man .. cik ļoti debīlam jābūt cilvēkam lai viņš novēlētu citam - līdzcilvēkam to lai viņa muskuļu audus ēd mazi tārpiņi .. nedomāju ka pat ģintermuižā tādiem vieta smieklīgi vai nē bet sabiedrības attieksme ir šausmīgi naidīga .. kāpēc ??
saprotu ir vieni kas saka es par to lai nenogalina dzīvnieciņus .. nu tad visiem tiem varu teikt vienu .. ko tādu varat teikt tikai tad ja ne pārtikā ne kosmētikā ne apģērbā ne kur citur nelietojat neko no dzīvnieku valsts .. un tur ir uuuuj ... reti kurš produkts nesatur kaut ko no dzīvnieku valsts ..
ir tie kuriem iekšas par mīkstu rij maximā pirktu karbonādi un saka ka mēs mednieki slepkavas ja godigi tad jebkura nopirktā karbonāde liek fermām audzēt vēl sivēnus kurus nokauj tieši tāpēc lai tādi ….. paēstu un gudri parunātu .. ka citi slepkavas jo viņi redz grib gaļu rīt .. mednieki medī sev un tiem kas rij un gudri muld.. tiem kautuvēs nokauj. dzīvniekus kas audzēti un pumpēti ar visādu zarazu ..
gribas saprast kas ir tas kas tādu naidu pret manu dzīvesveidu uzkurina ?? nezināšana ?? ja nezini pajautā man ! es tiešām ar prieku atbildēšu . būtu ar mieru pat kādu lekciju par mežu novadīt vai aizvest uz mežu parādīt kā tur viss notiekas lai nav tā ka mežā cilvēks bijis tikai tik daudz cik savas dabiskās vajadzības nokārtot ieskrējis vai arī miskastes maisu izmet
es ja godīgi ceru ka starp lasītājiem kas šo lasīs atradīsies kāds kas ir šis "naidīgais" vienkārši gribu izprast viņu .. jo pagaidām saprotu naidīgos tos kuriem suņus esmu nošāvis mežā. bet tur cita runa jo tur saimnieki būtu jāsoda nevis suns..
ehh par garu laikam jau :D:D rakstiet komentārus jautājiet bļaujiet dariet zināmu ja jūsuprāt kaut kas nav kārtībā vai arī otrādi !! paldies par jūsu uzmanību ..
Esmu laimīgs ka esmu mednieks!
