Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
54

Kā saka - dzīvojam vienreiz. Tas nozīmē, ka dzīvē sniegtās iespējas ir jāizmanto tik cik iespējams. Bet kā lai zina, ka izvēlētais ceļš ir pareizais? Mums tik bieži ir jāpieņem lēmumi, jādomā vai tas būtu pareizi, vai tas ir tas, ko es vēlos?

Jau sākot no pamatskolas beigšanas, mūsu priekšā ir izvēle - ko darīt tupmāk? Iestāties vidusskolā, ģimnāzijā, iet uzreiz uz profesiju vai tomēr nedarīt neko? Izvēle ir tavās rokās, tev var palīdzēt vecāki vai arī viņi izvēlēsies tavā vietā. Tas ir tik ļoti individuāli. Kāds jau iespējams zina ko vēlas, kādam nav ne jausmas. Kamēr mācījos pamatskolā, bija ideja, ka pēc beigšanas varētu mācīties par pavāri. Kāpēc? Īsti vairs neatceros. Nav jau tā, ka man ļoti patika gatavot, bet tajā brīdī, acīmredzot, tas bija kaut kas vilinošs. Taču pabeidzot pamatskolu, nonākot izvēles priekšā, nolēmu iestāties ģimnāzijā. Vai tas bija labākais variants? Nezinu.

Trīs gadi, kuros pieņemti ne mazums labāku vai sliktāku lēmumu, kas iemācīja kaut ko jaunu, izmainīja dzīvi un veda uz priekšu. Taču, kad šie ģimnāzijas mācību gadi bija garām, atkal nonācu izvēles priekšā - ko tālāk? Vienu gadu, vasaras brīvdienās biju pavadījusi pāris mēnešus Anglijā. Zināju kāda dzīve ir tur. varbūt doties prom? Vai tomēr iestāties augstskolā, iegūt profesiju?

Nosliecos par labu mācībām, taču sekoja nākamā dilemma? Par ko mācīties? Prieks par tiem, kuri jau ir sapratuši, kas ir tas, kas patīk, kas interesē, taču man tā nebija. Pildīju karjeras testus, runājos ar cilvēkiem, un beigu beigās, tā teikt, šāju uz labu laimi. Vai tā darītu tagad - šaubos.

Mācījos augstskolā aptuveni gadus, jau strādāju uz pusslodzi ( ne profesijā, kuru mācījos un nevar teikt, ka biju sajūsmā par to ko daru, jo darbs ar papīriem mani nekad nav vilinājis), lai atbalstītu vecākus un jau sapratu, ka šī laikam tomēr nebūs tā profesija, kurā es vēlētos strādāt. Nu jau vairākus gadus pēc skolas beigšanas to saprotu pilnībā. Vai nožēloju savu izvēli? Nē, jo tomēr apguvu ļoti daudz noderīga, taču saprotu, ka ja man būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ, iespējams tomēr iestātos profesionālajā vidusskolā un pēc tam augstskolā. Kāpēc? Tāpēc, ka tad jau būtu divas profesijas un,iespējams, viena no tām būtu tā, kas man sirdij tuvāka. Bet, kas to lai zina.

Pagāja skolas gadi, strādāju, dzīve turpinājās. Plāni lieli, gribās visu pamazām realizēt, taču kredītu gūstā nonākt vēlmes nebija. Studiju gadus pateicoties vecāku un puiša palīdzībai iztiku bez aizdevuma ņemšanas. Mūsdienu nestabilajā ekonomiskajā situācijā un mainīgajā darba tirgū, tas šķita pārāk liels risks. Tad ko darīt tālāk? Un atkal nonāc izvēles priekšā..

Ar draugu nolēmām par labu Anglijai. Nav nekāda zelta bedre, bet tomēr izlēmām mēģināt. Strādājam dažādus darbus, dzīvojām dažādās vietās, iepazinām dažādus cilvēkus. Un nu jau pēc vairākiem gadiem esam izvēlējušies ar ko uzturēt attiecības, ar ko nē. Esam izvēlējušies kā un kur dzīvot. Nav viegli, taču tā ir mūsu izvēle un ceļš uz mērķu sasniegšanu.

Gāja laiks, strādājām, pieteicās mazulis un dzīve atkal izmainījās. Nu jau esam vecāki. Lielāku laimi nevajag! Taču esmu atkal apstājusies punktā, kur domāju - ko es gribu darīt? Kas ir tas, kur sevi realizēt? Man jau tomēr 28 gadi un vēl cīnos ar šo jautājumu. Ideju ir bezgala daudz, bet kura ir tā īstā?

Esmu es, kas karājas gaisā nezinot, ko vēlos, tajā pat laikā ir mans vīrs, kurš zina, kas viņam patīk un ko viņš vēlētos darīt, tikai tam vajadzīgi līdzekļi. Un tādu kā mēs ir tik daudz. Pieļauju, ka es neesmu vienīgā, kura nespēj rast atbildi uz jautājumu - kas ir tas ko es meklēju? Kas ir tas MANS?

Ja tu esi viens no tiem, novēlu atrast to, kas veldzē tavu sirdi, to, ko ar prieku vari saukt par savējo. Nav svarīgi, vai tas būs tavs darbs, tavs hobijs vai kas cits. Galvenais, pieņemt savus lēmumus, mācīties no tā, kas no tiem izriet un atrast to ko meklēji.

0
54
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [4]
Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
LELDELAT avatars
Medaļa Patīk komentārsMedaļa Patīk komentārsMedaļa Veiksmes lāde
  LELDELAT 02.03.19 05:43  
 
3
0
Super raksts!!! Dažreiz grūti noformulēt kāpēc viss ir tā kā ir.Tev izdevās...!!!
Zigzig avatars
Medaļa ŽurnālistsMedaļa Admins iesakaMedaļa Admins iesaka
  Zigzig 02.03.19 12:18  
 
3
0
Varu teikt, ka man un dažiem maniem draugiem ir līdzīgi, ka agrā jaunībā īsti nezinājām, ko vēlamies. Es pati esmu 30+ gados, un tagad labāk saprotu, ko vēlos darīt.
Anonīms
Tava+Mamma 02.03.19 08:37  
 
2
0
Īstenībā dzīvē visam notiekošajam ir iemesls, jo tā vajag. Katram individuāli ir savs ceļš ejams. Bija grūta bērnība - tā vajadzēja. Ilgi nevarēji izlemt, ko dzīvē darīt - padeva grūtāko ceļu, kurā saprast patiesībā, ko vēlies. Tikai katram tās apskaidrības nāk savā laikā un citiem vispār nenāk, jo parasti savu personību (pats, ne citi no malas) ir tik tāl sabojājuši, ka vainu veļ uz pasauli un parasti ieslīgst kādā atkarībā. Man, personīgi, apskaidrība nāca pēc 2.grūtniecības sākot iedzīvoties pēcdzemdību depresijā, paspēju atpazīt un izvairīties no kā nopietnāka, tagad vismaz zinu, ko dzīvē vēlos un viss dzīvē iet uz augšu. Novēlu citiem atrast savu vietiņu dzīvē 👍
Roterdama avatars
Medaļa Vampīru klana biedrsMedaļa ZeltrocisMedaļa Dienas joks
  Roterdama 05.03.19 18:33
 
0
0

Es jau esmu izvēlējusies profesiju, kurā gribu strādāt. Mācības par attiecīgo profesiju nav iespējams uzsākt bez pabeigtas vidusskolas. Labi, ka vidusskola, kurā es mācos, ir tāda, kur var to darīt ar prieku.

 

Ja drīkstētu mācības uzsākt pēc pamatskolas, es nevienu dienu nemācītos vidusskolā, bet gan nodotos profesijas izzināšanai un apguvei.