Draudzība.5

Hey. Gribēju jums pastāstīt kā es ieguvu sev labāko draudzeni. Tātad es viņu nesatiku skolā vai kādā ārpusskolas nodarbībā, bet gan slimnīcā. Es tur ierados ar savām problēmām. Viņas tad vēl nebija. Līdz brīdim kad viņa ieradās es jutos kkā nesaprasta un pamesta. Visu laiku biju bēdīga. Likās ka neviens mani nesaprot. Un ka viss ir slikti. Bet tad ieradās viņa. Mana dūdiņa. Mēs uzreiz atradām labu kontaktu. Un es beidzot jutos saprasta. Un savā ziņā arī vēlama. Es zināju visu viņas stāstu. Un tas bija līdzīgs manējam. Negribēta, nemīlēta, depresīva, man viņa iepatikās uzreiz. Kad mēs gājām ārā vienmēr staigāju ar viņu un vienīgi viņu. Ja godīgi man nebūtu izdevies tik ātri tikt atpakaļ dzīvē, viņa man palīdzēja izprast lietas kuras neviens cits nespētu man izskaidrot.
Šobrīd es ar viņu sarakstos. Varētu teikt ka esam draudzenes internetā. Bet mums tas nav šķērslis. Es tik un tā par viņu satraucos mani uztrauc kas ar viņu notiek. Es gribu viņu satikt. Es ļoti ilgojos pēc viņas. Un es nekad nebiju domājusi ka savu labāko draudzeni satikšu slimnīcā. 😌
Bet redz ka visnegaidītākās lietas notiek visnegaidītākajā laikā un vietā.
Kā ir ar jums?