"Sasodīts, es tur jau esmu bijis. Izrādās, ka, jau pirms gada esmu saticies ar viņas dzīvokļa biedreni un pārpratuma pēc tas beidzās slikti…”
ESMU ATPAKAĻ RĪGĀ, LAI KĀRTĪGI NODOTUS UGUŅUS. Vajag vētrainu ballīti, lai sasildītos! Pēc Austrālijas iespaidiem biju atvērts jauniem piedzīvojumiem. Pēc Austrālijas vasaras esmu nonācis Latvijas pelēcīgumā un slapjdranķī, ko mēs saucam par ziemu.
Šis īsais stāsts par Lāsmu sākas ar to, ka es piespiedu draugam iedot man noskatītas meitenes numuru. Liku pat viņam pabrīdināt skaistuli, ka es viņai rakstīšu. Viņa atbildēja: ‘’Mēģini!’’
Ziniet tās skaistās gold digger meitenes? Tāda bija viņa – skaista un sakopta kā bārbija. Šādas meitenes ir bīstamas, bet bija jau par vēlu – mans prāts jau bija aizmiglots.
Kāds tad bija mūsu randiņš? Godīgi sakot, randiņa sākums nebija pārak veiksmīgs. Mēs nevarējām atrast kopīgu valodu, saruna bija sausa. Tad pēkšņi pie galda sāku stāstīt savas patiesās domas par to, kā daudzi cilvēki paši ietekmē savu likteni ar pozitīvām vai negatīvām domām. Lāsma pilnībā iegrimst sarunā, stāsta par horoskopiem, laimi un savu pieredzi. Visas vakariņas paiet kā viens mirklis. Ceļā uz mašīnu es viņu uzaicināju uz īsu pastaigu parkā. Izvēlējos romantiskāko parka stūrīti, apstādināju Lāsmu un atzinos, ka šis vakars ar viņu izdevies ļoti burvīgs. Nākošajā brīdī jau skūpstīju viņas saldās lūpas.
Vēl viena laba lieta un vieta – salsas bārs, lai audzētu saskaņu. Dejas, sarunas, skatieni. Šķiet, ka mums jau būtu kāds piektais randiņš. Lāsma jau pavisam atmaigst un ļaujas glāstiem, smaida. Nedaudz arī iedzērusi. Ar mazu triku apsolu aizvest mājās, bet vispirms šo to savākt pie sevis dzīvoklī. Teiksim tā, netīšām uzaicinu viņu uzpīpēt ūdenspīpi un viena lieta noved pie otras. Maigi glāsti, pat pārāk ātri kļūstam kaili, un Lāsma vairs neiebilsts nevienai manai iegribai. Sekss ātri kļūst kvēls, kaislīgs, un meitene elso. Pēc iespaidīga finiša mēs ietināmies segās un ātri aizmiegam. No rīta meitenei neliela panika acīs, bet ātri viņu nomierinu. Izmantoju iespēju, kad esam abi kaili gultā, es viņu lēnām skūpstot, virzījos aizvien zemāk līdz nonācu viņai starp kājām. Nostādiju viņu pirmajā vietā, es liku viņai just savu klātbūtni. Sapratu, ka viņa, kādu laiku neatradās uz zemes. “Neapstājies… Turpini!,” viņa satrauktā balsī teica, un tie bija pēdejie saklausāmie vārdi.
Ar Lāsmu izvēlējāmies sestdienu pavadīt kopā. Romantiska pastaiga apsnigušā pludmalē, skūpsti… Vakariņas gan izvēlējāmies paēst pilsētas centrā. Lai vakars atbrīvotos un abiem nestos sarunas, pasūtījām divas longailendas. Pēc romantiskās pastaigas, apetīte abiem bija laba – gan šķīvji, gan kokteiļi tika iztukšoti ātri, tādēļ pasūtījām vēl uzkodas un, protams, kokteiļus. Vārds pa vārdam, smiekli un sarunas… Nolēmām doties izklaidēties un kārtīgi izdejoties arī šovakar. Teiksim tā – vētraina ballīte un nemaz neatceros, kā nonācu Lāsmas dzīvoklī. Tikai pamosties no rīta, es atskārtu, ka esmu tur jau bijis. Izrādās, ka, jau pirms gada esmu saticies ar viņas dzīvokļa biedreni un pārpratuma pēc tas beidzās slikti. Neērtākās manas brokastis jebkad. Visu brokastu laiku ir sajūta, ka meitenes dzīvokļa biedrene ienāks pa durvīm. Visu laiku šķiet, ka dzirdu, kā nolaižas durvju rokturis. Paēdu, ātri noskūpstīju viņu un laidos lapās.
Kad stress pārgāja, es sāku saprast, ka palaidu garām to, cik Lāsma bija atvērta un atmaigusi. Viņa pat bija pagatavojusi gardas brokastis. Noteikti jāsatiekas vēlreiz, bet problēma ir viena – un tā ir viņas dzīvokļa biedrene. Nākamreiz viņa gatavos brokastis manās mājas.
