29

 159  0

Labdien visiem, kuri mani varbūt lasa. Es neticu ļoti lielai popularitātei un tam, vai vispār spokos vēl ir aktuāli lasīt garus tekstus. Nezinu, kāpēc izvēlējos tieši spokus, varbūt tāpēc, ka agrāk ko biju šeit rakstījis un tā bija pirmā vieta, kur izvēlējos izteikties.

Es zinu, ka varbūt izskatīsies pēc mēģinājuma pievērst sev uzmanību, veidot nereālo popularitāti, bet nē, tas nav tāoēc. Mērķis ir palīdzēt pašam sev un iespējams vēl kādam, kurš cieš no kā līdzīga. Par ko runāšu? Par atkarību, par ļoti smagu, bet varbūt kādām sķietam smieklīgu, stulbu atkarību, par azarstpēļu jeb vienkāršāk spēļu automātu atkarību. Muļķīgu, banālu un prastu, bet tomēr ievērojamu un tādu, kas ņem daudz cilvēku dzīves un ietekmē ikdienu ne uz labāko pusi.

Šo manā dzīvē nezina gandrīz neviens, par sevi arī neko daudz nevēlos teikt, vienkārši to, ka, jā, esmu atkarīgs, un vēlos šeit atklāt savu pieredzi un cerams, ka šis man palīdzēs vairs nespēlēt, jo to esmu apņēmies darīt, un cerams šoreiz šī apņēmība būs gana spēcīga. Pašlaik neesmu spēlējis tikai kādas 3 vai 4 dienas, bet arī tas priekš manis ir neliels progress. Rakstot šo visu es vēlos atsaukties tos, kuri ir līdzīgā situācijā, lai kopā varam cīnīties ar šo atkarību.

Kā viss sākās? Kā jau vienmēr viss sākās... Pamēģināju... Iemetu vienu vai divus eiro, izgāju ārā ar kādiem +4 eiro, likās ļoti labs, likās forši, ka neko neiztērēju un vēl padzeru kafiju bezmaksas, laipnība no darbiniekiem, klusums, intīma un saistoša atmosfēra. Un nu domāju: pat ja to eiro vai divus pazaudētu, tad vismaz kafiju padzertu, un priekš kafijas 1 vai 2 eiro nav nemaz daudz. Tā nu pamēģināju un aizmēģinājos uz gadu. Tagad ir pagājis apmēram gads. Viss notiek ātri, likmes pieaug, vēlme uzvarēt pieaug, vairāk arī neapmierina 10 eiro vai pat 20 eiro uzvara, vajag vismaz 50 eiro vai vairāk. Un vai Jums šķiet, ka uzvaru un viss? Nē, taču! Kad tiek uzvarēts, tad nauda tiek apgrozīta tālāk. Un tur tas stulbums: spēlē, lai spēlētu atkal un atkal. Apburtais loks. Uzvari daudz, atkal nospēlē un vēl aizej mīnusā. Garastāvoklis, protams, mainās līdzi, jo, kad ir uzvara, tad ir smaids sejā un prieks par naudu, bet kad zaudējums, tad ir ļoti smagi, īpaši, kad ir liels zaudējums, tad vispār ir tādas kā morālās paģiras, kad negribas ne runāt, ne ko darīt, ne kur iet. Tagad esmu apņēmies to vairs nedarīt, un es ļoti ceru, ka tas sanāks. Šis ir tikai iesākums, ievads šim ciklam. Aicinu atsaukties tos, kuri bijuši līdzīgā situācijā, aicinu Jums dot man padomus un droši komentāros izteikties! Jauku dienu!

Komentāri 29

0/2000
Lai veicas!
 0  0 atbildēt