Sveiki draudziņi, sen neko nebiju rakstījis, šodien saņēmos un pastāstīšu atkal interesantu piedzīvojumu no dzīves.
Ceļojums uz Amsterdamu, jā veči uz Amsterdamu. Nu tad tā, lidojot uz turieni pa ceļam jau paspēju baigi piedzerties, izkāpjot ārā no lidmašīnas izejot visam cauri jutos galīgi čau. Aizbraucām uz mūsu viesnīcu aizgājām paēst vēl iedzērām un pirmā diena bija galā.
Otra diena Amsterdamā, atvēru acis pohas baigās, paņemam aliņu protams paliek labāk un ejam paēst. Laižam ielas, ieejam krogā tur atnes ēdienkarti, bet tur nav ēdieni, bet zāles paveidi. 
Neatceros kādu paņemam, bet nu tā pa galvu iedeva. Sēžam ar kompāniju un smejamies pa sīkumiem cietiem vispār stulbums līda pat no kabatām ārā. 
Ejam no kroga ārā vazāties, kur tik ej visur pēc zāles smaržo. Var teikt ka viss jau izgājis iedzeram drusku kokteiļus. Mums vēl četras dienas palikušas ko atpūsties, bet miera nav un ieejam citā vietā kur atkal sapīpējamies zāli. Zināt ko, pēc šīs man likās, ka gribu mājas. Kādas 2-3h staigājam kā pēdējie nariki. Smiekli pretīgi, aptuveni tādi ka cūku kautu nost. 
Ēst gribas nenormāli, bet labums tāds kā uz katra stūra vair teikt var dabūt kūciņas un citas garšīgas lietas. Esam atpakaļ viesnīca var teikt viss izgājis, bet pālis baigais iekšā, ejam drusku pagulēt, jo vēlāk uz klubu. Pamostamies protams kamēr taisāmies iedzeram vismaz mēs ar draugu, pārējiem bija citos numuros un nezinu vai pēc skaistas dienas viņi vēl gribēja dzert. Un aidā uz klubu, neko daudz nevaru pateikt ka tur bija, pilns ar cilvēkiem, ļoti laba mūzika skanēja. Pienāca skaista melnā meitene nu vienkārši WoW 
un piedāvā keksu, es atteicos draugs paņēma. Es tur vēl iedzeru un atkal meiča ar to keksu paplāti klāt, es paņemu divus un ar kokteili apēdu tā ātri. Un labrīt es esmu savā istabiņā un viens pats, neko nesaprotu galva ka spainis viss dir**. 
Nav ne telefona nekā, tik zinu to ka ārā gaišs. Atvēru ledusskapi tur tik vīns, neko darīt dzeru to pašu. Izeju uzpīpēt un mēģināt saprast kas vakar notika un kur mans čoms. Saģērbies eju skatīties uz pārējiem numuriem kas tur notiek, bungajos bet neviena nav. Aizgāju uz savu numuru gulēt tālāk. Pēc kāda laika visa kompānija uzrodas pilnīgi nekādi, bet čoma vēl nav. Ar tiem parunāt nebija iespējams visi sapīpējušies un pālī. Uzzināju tik to ka mani atveda uz numuriņu ļoti ātri, jo keksus ko ēdu bija ar piedevām un biju noķēris baigo bez filmu. Pasmejamies pa mani viss forši un te čoms ar melno dupsi ienāk mūsu numuriņā. 
Izrādās tas ar to visu nakti ņēmies var teikt visu naudu uz viņu iztērējis. 
Tā saka ka zin labu vietu kur mūs aizvest, bet nebija spēka atliekam uz nākamo dienu. No rīta pamostos jūtos tā pat kā zāli biju sapipejies, beidzot aizejam paēst palika daudz labāk. Satiekam to melno norunāta vieta un tā mūs ved. Aizejam un ko es redzu, baznīcu. Baznīca pa vidu apkārt baznīcai mājiņas un tur pilni logi un uz ielas maukas. Maukas kādas gribi baltas, melnas, dzeltenes visas tautības īsāk sakot. Teicu ka šitas toc negribu tur pilns ar slimībām un atteicos. 
Iegājām protams atkal zāli savilkties un iedzert. Pēc pāris stundām biju ar čomu klāt pie baznīcas un aidā. Staigājam, staigājam nevarējām izvēlēties kuru darbināt un beidzot izdomājām, ka paliksim pie zināmām vērtībām, bet tā mēs nedarījām un paņemam aziates. Sīkumos nestāstīšu, bet kad esat Amsterdamā neņemat aziates, jo manai bija ļoti, ļoti mazina tā vieta. Un tā mans ceļojums beidzās Amsterdamā, atlikušās dienas bija mierīgas un neko nedarījām tādu, tik mēģinājām atiet no zāles un alkohola.
Iesaku visiem tur aizbraukt
,Rotterdama laba vieta 
