Tātad, šī būs pēdējā daļa manā stāstu sērijā par Eiropas čempionātu basketbolā 2015 Rīgā, jo nav īsti jēgas stāstīt ik dienas rutīnu, kad viss atkārtojas, bet šī būs tik tiešam viena no manām skaistākajām dienām manā dzīvē.
Ir pēdējā Eiropas čempionāta diena Rīgā - 10. septembris. Šodien dienas spēlē ļoti svarīga spēle Latvijas izlasei pret Igaunijas valstvienību. Pirmā spēle aizritēja bez pārsteigumiem un tik tiešām DAUDZ Igaunijas fanu jau 1h pirms spēles ieradās pie Arēnas Rīga un tiešā nozīmē ieņēma Arēna Rīga apkārtni, jo izveidoja dzīvo ķēdi apkārt arēnai un sāka dziedāt dziesmas un bļaut saukļus, jāpiemin, ka īpaši organizēti tas viss nenotika un jau pēc padsmit minūtēm viss izbeidzās un troksnis īsti nebija, garām ejošie latvieši spēja pārkliegt šos igauņu fanus.
Tā kā man nebija jāstrādā pēdējā spēlē un varēju apmeklēt ar mierīgu galvu un izbaudīt pēdejo maču uz, kuru ieradās gandrīz 99% brīvprātīgie, vienīgie kas strādāja bija mūsu kolēģi otrajā maiņā. Spēle iesākās "ĻOTI" labi Latvijai, ja nešaubos ar 0:14 izrāvienu, varbūt kļūdos, bet pamats ir patiess. Šausmīgas emocijas Arēnā cilvēki sēž rokas salikuši klēpi, taču mēs brīvprātīgo sektors neapstājamies un turpinam bļaut no visas sirds par mūsu zemi - Latviju. Pirmās divas ceturtdaļas beidzas ar diezgan pamatīgiem mīnusiem, taču mēs bijām pārliecināti sākoties otrajam puslaikam, Latvijas izlase dosies ar ļoti labām emocijām un fanu pūļū atbalstīti laukumā.
Mēs nekļūdijāmies un Latvijas izlase ar fantastiskām emocijām, Arēnas atbalstīti sāka iet kā ar ceļa rulli pāri Igaunijai un beigu beigās arī komandu pieveica. Mēs lielākā daļa brīvprātīgie devāmies lejā uzreiz aiz žurnālistu punkta, tieši pie ģērbtuvēm sagaidīt komandas un katram latviešu spēlētājam nākot dziedājām "MĒS ESAM UN BŪSIM TIE LABĀKIE", jāpiemin, ka nāca arī Igaunijas izlases trenneri, spēlētāji un arī aplaudējot viņiem par skaisto spēli, saņēmam paldies arī no bēdīgajiem Igauņiem, jo aizmirsu pieminēt komanda, kura uzvarētu šo spēli dotos nākamajā kārtā, Igauņiem tāda reāli bija pirmā reize...
Visa spēlētaji iedeva mums "high five", aprunājās nedaudz pateica milzīgu paldies un, tad jau gāju vairāk uz mūsu galveno centru un tur mani pārsteidza koordinātorē, kura satika mūs autosstāvietas darbiniekus un pateica, neeiet mājas, mums Jums ir pārsteigums par to, ka jums bija visliktākais darbs un tā apstākļi, jo lielākā daļā no čempionāta lija lietus, tad mēs Jums dodam iespēju palīgā doties uz viesnīcu un komandām izvākties no tās, kopā ar komandām doties uz lidostu, saņemt autogrāfus, nofotogrāfēties...
Jūs nevarat iedomāties manas emocijas, tās bija vienkārsi fantastiskas, pirmkārt, mēs staigājām par Mercure hotel tikko restaurētu un uztaisītu pie Origo, pa dažādām telpām, vedām koferus, blakus atradāmies visām basketbola izlašu zvaigznēm, kā piemēram, Jonas Valančunas (Toronto Raptors), Jan Vesely... utt.. Savācām visus koferus, aizvedām uz kravas mašīnu un paši kāpām eurobasket mašīnā un braucām uz lidostu, protams, mēs bijām pirmie, izkrāmējām koferus un gaidījām autobusus, pēc neilga laika policijas pavadība iebrauca visas komandas, kā pirmais ar ģimeni ieradās Rolands Freimanis un citi Latvijas basketbolisti, bet liela daļa LV basketbolistu brauca arī ar autobusu, tas ieradās Beļgija un pārejās valstis... Fotogrāfijas, autogrāfi, sarunas ar spēlētājiem aci pret aci... Kur vēl kautkas tāds būs iespējams? Jāpiemin, ka mājās ar mašīnu tiku nogādāts 1 un tiku aizvests pat līdz pašām mājas durvīm, kas atrodas 35 km... PALDIES!!!
Vēlos pateikt publisku paldies visiem organizātoriem, kolēģiem un arī cilvēkiem ar, kuriem sanāca tikties aci pret aci un varbūt arī novietot mašīnu nācās autosstāvietā vai ar, kuru vienkārši parunājām, tas bija lielisks Eiropas čempionāts, kas tika organizēts Latvijā! Es nepazudīšu un turpināšu rakstīt par brīvprātīgajiem un nākamie stāsti būs par Studentu Paradīzi 2015.
PĀRĒJĀS DAĻAS MEKLĒ MANĀ PROFILĀ!
