Es tuvojos tikšanās reizei ar jauno terapeitu tāpat kā kāds varētu tuvoties pirmajam Tinder randiņam: nervozs, nepacietīgs, fantazējot par visām ''karstajām'' iespējām, kuras var sasniegt, izdarot savu darbu. Taču burbulis pārsprāgst no tā, ko es ieraugu. Vai kāds no šiem terapistiem ir vispār dzirdējis par tādu lietu kā internets? Kā es varu respektēt kādu, kas izmanto hotmail e-pastu? Daudzi no viņiem vaicā jēlus, atvērtus jautājumus: vai tu slikti guli vai arī pārāk daudz guli? Vai jūties depresīvi vai trauksmaini? Daži no viņiem taisa ''duckface''. Tā šķiet, ka es pat varētu būt terapeits.
Bezgalīgais, apburtais un katastrofālais loks psihoterapijā.15
213
0
Tāpat kā Tinderī, visi viduvējie terapeiti sāk izskatīties labi, salīdzinot ar katastrofām. Atrodu vienu terapeitu, kas izskatās, ka viņai varētu būt viss, ko vēlos - depresijas speciālists un labi izglītota. Ir jāuzraksta perfektais e-pasts: jāapraksta sevi kā galvā sistu, bet tajā pašā laikā kā perfektu viesi. Un beigās viņa neatbild.
Pašsaprotami, ka ne vienmēr visi, kurus vēlies, vēlesies tevi atpakaļ. Vairākas atbildes no ''hotmail'' terapeitiem pludo iekšā. Kāda sieviete, sauksim viņu par Terapeitu #1, ir pieejama praktiski visu laiku. Katru dienu, katru nedēļu. Es atvainojos, bet būtu vismaz izlikusies par mazliet ''hard to get''. Es neticu, ka viņa nav izmisusi. Bet es pats esmu diezgan izmisis.
Es pasūtu pie viņas stundu un tā pagāja diezgan optimāli. Viņa ir līdzjūtīga, bet noteikti pārāk labprātīgi spēlē ''parunāsim-par-tavu-mammu'' spēli. Varbūt es tikai viņu salīdzinu ar citiem speciālistiem. Tas ir kā izkļūt no kādām attiecībām un pirmais sekss pēc tam ir nekas īpašs. Meh.
Reklāma
Terapeitam #2 ir piedrāzt par manu bērnību, kas ir laba zīme. Kā arī viņas kabinets atrodas pāris minūšu attālumā ar autobusu. Bet pusē nodarbības es ievēroju, ka viņai ir tumšs matu krāsas pleķis uz galvas augšas un pieres. Es cenšos pleķi ignorēt. Tajā pašā laikā šķiet, ka pleķis cenšas ar mani komunicēt.
''Vai tu spēj ņemt pretī dzīves padomu no kāda, kas pat nejēdz nokrāsot sev matus?'' jautā pleķis.
''Vai tiešām šeit par to ir runa?'' es jautāju.
''Es iesaku, ka tu dodies tālāk,'' atbild pleķis.
Nekad nav klājies viegli, kad ir runa par šķiršanos ar terapeitiem, daļēji tādēļ, ka viņi nelabprāt akceptē teikumu ''šis vienkārši nav priekš manis''. Viņi vienmēr vēlas apstrādāt ''šķiršanos'' vairāku turpmāku nodarbību laikā. Sanāk iztērēt vairāk laika šķiroties, nekā faktiski strādājot kopā. Sāku domāt, ka varbūt ir labāk nekad nenorakstīt sevi vienam terapeitam. Vai es varētu uzsākt saistības ar citu terapeitu katru nedēļu atlikušo dzīves laiku?
Terapeits #3 izstaro patīkamu atmosfēru - bez matu krāsas problēmām un viņai kājās ir krokši. ''Es jūtos apmierināta ar sevi un savu dzīvi. Es prioritēju sevi pašu un manu labklājību tā vietā, lai izskatītos seksīgi priekš citiem. Es balsoju par Zaļo partiju.''
Diemžēl Terapeita #3 prasmju klāsts apstājas pie krokšiem. Viņa man iesaka izpildīt ''elpošanas vingrinājumus'', kad notiek kārtējā eksistenciālisma ''lēkme''. Neeksistē nekas sliktāks kā elpošanas vingrinājumi, kad tu nespēj beigt domāt par to, ka šobrīd atrodies uz milzu akmens, kas pārvietojas caur neko ar milzīgu ātrumu. Jo vairāk es fokusējos uz savu elpošanu, jo vairāk es saprotu to, ka es šobrīd eksistēju. Ir jāignorē elpošana.
50 minūšu nodarbību jūrā visi terapeiti sāk saplūst kopā. Tas ir diezgan depresīvi, patiesībā. Es labrāt vēlētos ticēt tam, ka manam terpeitam ir maģiskas spējas. Bet kad es ieraugu to, cik daudz viņu ir, viņi paliek tikai par parastu cilvēku grupu. Tas man atgādina to, ka neviens cits zina atbildi par jebko labāk kā es pats.
Tas arī parāda to, cik bezgalīgs terapeitiskais ceļš var būt. Es vienmēr uzsāku jaunu terapiju cerībā sasniegt kādu noteiktu mērķi. Viss sākas ļoti konkrēti. Bet vai tas patiesībā jebkad beigsies? Es varētu strādāt dažādos veidos ar dažādiem terapeitiem katru dienu, bet nekad nepienāktu beigu punkts. Ko es cenšos panākt.
Pieņemu, ka beigas nav prikols šajā. Visticamāk, mēs nekad nenonāksim tajā mistiskajā vietā, kur viss vienmēr ir labi. Jaunās attiecībās vienmēr ir tā cerība - šīs ir īstās! Nu, beidzot! Bet neatkarīgi no tā, vai runa ir par psihoterapiju vai mīlestību - ir kaitinoši, ka neviens nespēj tevi salabot kā tikai tu pats.
Tev patiks šie raksti
Kur stāsta morāle,kur sāls,kur pipariņš?
