local-stats-pixel

Aborts. Kā ar to sadzīvot...55

 104  5

Bija tāds laiks manā dzīvē, kad ar māti nespēju sadzīvot. Viņai bija jauns piedzīvotājs. Viņš nebija nekas īpašs, bet ļoti lecīgs un viņam patika rokas palaist.. Tajā dzīves posmā man nebija darba, sēdēju mājās, ar vēlēšanos – ātrāk pazust no turienes.

Sāku atkal kontaktēties ar bijušo darba kolēģi, viss notika ļoti strauji – izstāstīju situāciju, viņš saprata, sameklējām dzīvokli, sākām dzīvot kopā..

No sākuma likās jauks puisis, visu laiku interesējās kā man iet, kā jūtos. No sākuma tas likās normāli, nebija kaitinoši. Atradu darbu, man patika mans darbs, mājās nācu vēlu, bet tas netraucēja. Puisis nāca pretī, kad sanāca diezgan vēlu atgriezties mājās. Tad īsziņas ar ‘’ko dari?’’, ‘’kā iet?’’ sāka sūtīt arvien biežāk un biežāk.. beigās bija tā, ka tās pienāca ik pa desmit minūtēm, tas bija nomācoši. Atslēdzu telefonu uz ilgāku laiku, bet, kad ieslēdzu, parādījās neskaitāmas īsziņas ar nesvarīgiem tekstiem.

Tā pagāja kāds mēnesis.. Man sāka palikt slikti no rītiem, vairs negaršoja ēdiens, ko ikdienā ēdu.. Nolēmu nopirkt to slaveno testu. Protams – pozitīvs.

Pirmā doma bija – kā tikt no tā vaļā? Es to negribu. Es nevarēšu. Man tas nav vajadzīgs..

Pateicu to viņam, viņš bija priecīgs, bet mani gan tas nesajūsmināja. Negribēju saistīt savu dzīvi ar cilvēku, kurš man ik pa piecām minūtēm sūtītu sms – ko dari? Un raudātu par sīkumiem, kuriem nav jēgas.. Es saprotu, ko daudzi domā, bet( bet es cēlos naktī, lai dzertu tabletes pret galvassāpēm un katru nakti) tajā brīdī, tā bija mana izvēle un likās, ka pareizākā, bet...( bet tas saucamais vīrietis bija tāda lupata, ka nespēju viņu iedomāties ar bērnu pat uz minūti)

Protams, aizgāju pie ārsta noskaidrot, kas un kā.. Bija nelieli sarežģījumi, bet pēc pāris nedēļām izdarīju izvēli.. ar, kuru tagad nelepojos..

Nu jau ir seši gadi, kopš nogalināju savu bērnu..

Vienīgais, ko varu darīt, ir nožēlot izdarīto un ieteikt jaunajām mammām – neizdarīt izvēli, kuru es pieņēmu.. Man arī likās, ka nespēšu tikt galā un, ko tad es darīšu, bet tas būtu labākais, kas manā dzīvē būtu bijis...

Diemžēl, pagātni mainīt mēs nevaram..

Un, sadzīvot ar to ir ļoti grūti, bet ir jāpieņem savas pagātnes izvēles un jāsaprot, ka izmainīt to nav mūsu spēkos.. Es katru dienu domāju par savu bērniņu, kurš varēja tagad būt man blakus, bet manas stulbības dēļ, viņa šeit nav...!

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 55

0/2000
Ja godīgi, kaut kāds pipec. Ķipa "Esmu stulba mamzele, kas neprot izsargāties, tagad jātiek vaļā", tas tā īsumā. Principā pati uz to gāja. Kā pārdzīvot abortu? To nevar pārdzīvot! Kā vispār var pārdzīvot SAVA mazuļa nogalināšanu? Kā? Protams, mazulis paņem visu tavu laiku, liek no daudz kā atteikties, izmaina tavu dzīvi, bet visas mūsu un visas vientuļās mammas ir tikušas ar to galā. Pārāk ātrs un neapdomāts lēmums. Tas ne tikai iedragā psiholoģiski, bet var kaitēt arī fiziski!
 2  0 atbildēt
Un ja nelepojies- tad par ko šis raksts? Par to ka esi stulba?
 1  0 atbildēt
Da nu nafig, lai visas jaunās duras taisa abortus ka biezs. Reāli labāk lai nepiedzimst bērns, nekā aug nemīlošā ģimenē un kļust par sabiedrības atejas atlieku.
 1  2 atbildēt
Kādus vēl zinātniskus avotus, paj.liņ! Ej un suicidējies.
 2  3 atbildēt

Skumji, un protams, runāt ir viens un izdzīvot tam cauri ir cits, taču atceries, ka tas kas ir noticis nav maināms, un tev par to nevajadzētu sevi mocīt, katrs pieļauj kļūdas kuras mēdz nožēlot, laimīgi ir nevis tie kas nekļūdās, jo tādi pirmkārt nav, bet gan tie kas spēj virzīties tālāk. Es zinu paziņu, kas negadījumā notrieca 16 gadīgu zēnu kas brauca ar riteni, tā paziņa ir viens no sirsnīgākajiem un atvērtākajiem cilvēkiem kādus es zinu, viņa pēc tam ilgi bija klusa, depresīva un vairāk kā 2 gadus nebrauca ar auto, viņa ilgi vainoja sevi, taču beigu beigās viņa tika tam pāri, viņa nebija slepkava kā viņa to bija pati sev iestāstijusi, viņa nebija vainīga, ka puika strauji izbrauca priekšā ar riteni nepārredzamā vietā, viss negadījums bija tikai negadījums, kurā valdīja stress, adrenalīns un reakcijas laika trūkums, un līdzīgi arī tavā gadījumā, tas kas tev valdīja bija stress, bailes, laika trūkums un pieredzes trūkums. 

Arī, lai gan auksti skan, bet pirmās 20 nedēļas pēc apaugļošanas bērns nespēj just, un es nezinu abortēšanas nosacījumus Latvijā, bet es pieņemu ka vecākus augļus neabortē, un tev nevajag domāt par to, ka kāds ir noslepkavots.

Un jaunajām māmiņām es iesaku labāk konsultēties ar psihologu, katrs gadījums ir unikāls, ir cilvēki kas nejūtās gatavi, ir cilvēki, kuriem ir liela iespēja radīt bērnu ar traucējumiem, ir cilvēki, kuri ir bezcerīgā narkotiku slazdā un ir cilvēki kuriem bērns ir no izvarošanas vai tamlīdzīga notikuma. Katram gadījumam ir dažādi faktori, un bieži vien speciālisti varbūt neparādīs atbildi, bet viņi palīdzēs izkliedēt baiļu un stresa radīto miglu prātā. Liela daļa šo cietēju ir nepieredzējuši bērni (arī pēc 18 gadiem daudzi ir bērni) kuri saskaras ar ko jaunu, svešu, nezināmu, galvenais, necīnies viens, runā, meklē palīdzību pie speciālistiem un cilvēkiem kuriem tu uzticies. 

 2  4 atbildēt