Pieminēsim Tos kuri gāja bojā 21.11.2013 maximas traģēdija..... Tajā brīdī biju Bostonas ostā, smagi un skumji bija tajā brīdī. Es tur zaudēju labu draugu sev un savai ģimenei. Lai vieglās smiltis tev Mārtiņ. Šeit būs stāsts par manu nokļūšanu uz kuģa kuru uzskatu ka savu skolotāju. Bija 2009 gads, tuvojas manas brīvdienās kuras biju sūri nopelnījis. Sešus mēnešus nostrādāju pēc jaunā kontrakta uz jel naftas tankera Rīga. Bija vis pilnīgi noriebies, gan komanda, gan jūra, gan alkohols kuru mēs lietojam ārpus maiņām ļoti lielos daudzumos. Pēdējās divas nedēļas pēc mainās gaļu uz savu stūrī 6 līmenī 3 durvis pa labi B koridori. Tūpiju nepārtraukti, bija smagi. Mums kautkas bija noticies ar dzenskrūvi un nācās remonta monikt nedēļu vēl, un tad es ieraudzīju to ko gribēju saistīt ar savu nākotni. Milzīgu kuģi, glītas formas, modernu, tad vēl es nemaz nenojautu ka tikšu uz viena no 4 vienādiem kuģiem. Ka parasti, pienāca laiks doties mājās, kapteinis iedeva biļetes, ceļa naudu un aģents ieskaitīja sūri nopelnīto algu. Bija paredzēts 4 mēnešus tupēt mājās. Satiku aģentu Sergeju Rīga, papīri kautkādi jāparaksta. Šādi tādi kursi bija ieplānoti, jo kārtējo reizi mācības trauksme izgāzos:). Bet tas tā. Es šim izstāstīju savu vēlmi un ultimātu, ka vēlos mainīt vidi, kuģi, vai nu nafig vispār šito jūrniecības padarīšanu. Pagāja aptuveni trīs nedēļas kuras laukos nodzīvoju un aģents zvana, tobiš parīt jāizlido uz Hon kong kuģi jaunajā jākāp. Aši savācu mantas, Rīga biļetes kabatā, lidostā, Frankfurtē, Hon kong, liela rūpnīca un doki, daudz un dažādu būvju un tikšanās ar topošo komandu. Tauriņi vēderā, emocijas un 3 dienas kodiens. Tad vairāku dienu pastaigā pa kuģi, iepazīstina ar visu, gandrīz katru kloķi, verķi, un t.t . Neskaitāmas mācības un beidzot kuģis tiek atdots mūsu komandas un kapteiņa rīcībā. Jā, tā ir tā reizē kad nožēloju ka nav kameras. Jo bildes to nevar parādīt kāda ir sajūta kad kuģim teju krāsa lipīga uz klajā, vis tik tīrs, sterila virtuvē un priecīga komanda. Labi ka arī manas bikses no uztraukumā palika tīras. Šodien saku rediģēt bildes, būs raksts ar bildēm no kuģa, kura iemācījos disciplīnu, cieņu, kura kļuvu vīrietis, kura cīnījos ar liesmām kopā ar pārējiem un kuru gandrīz maitas pirāti pagrabā. Kuģis no kura turas pa gabalu pārējās tupeles, jo mums ir priekšroka dēļ kravas. Un tie kuģi uz kuriem ir nācies strādāt gan prakses laikā gan pēc tas nebija tas sajūtas, nebija tā vīrieša etapa kuru ieguvu uz mozah
Tev patiks šie raksti
