Tātad čau!
TURPINĀM.HUH.
Rīgā pasaku visiem attā un braucu uz London,Stansted lidostu.
Tur man nācās diemžēl gaidīt 11 stundas līdz lidmašīnai uz Kipru. Bet sagaidīju un viss kārtībā! > Kāpju iekšā lidmašīnā un pašam nenormāls satraukums un tai pat laikā prieks par to ka braucu uz tādu valsti kā Kipra. 
Tolaik vēl bija tā ka - Latvijā bija -30 grādi , bet Kiprā + 30 grādi.
Lidojums bija 5 stundu garš , bet tā kā man pa galvu "šaudījās" visādas domas par to ka ko darīšu pirmo, kur iešu un kā vispār būs , tad tas padarīja lidojumu ļoti, ļoti ātru. Nosēdāmies Kipras pilsētas Paphos lidostā. Pulkstenis bija 18.30.
Kāpju ārā no lidmašīnas un pirmais ko sajutu bija ļoti silta vēja brāzma sejā kuru neaizmirsīšu nekad. Tas bija satriecoši. 
Izkāpu ārā un tiešām gāju pa to lidlauku tā kā būtu no mēness nokritis. īsti pat nezināju kur iet un ko darīt, bet nu sekoju cilvēkiem un viss notikās. Sagaidīju somu un devos tālāk caur drošības pārbaudi kas bija īsa un konkrēta - Kāds musulmaņu vīrietis ar diezgan biedējošu skatu paprasīja man pasi, pēc tam uzvārdu un iemeslu kāpēc esmu uz Kipru ieradies. Tā nu visu atbildēju un devos uz izejas pusi. Eju ārā un redzu vīrieti melnā uzvalkā ar tādu kā tāfelīti rokās uz kuras ar lieliem burtiem uzrakstīts - SPOKS SPOCĪGAIS.
Tajā brīdī ,jutos jau ļoti droši . Vīrietis paņēma manu somu un tā un šitā, visādus jautājumus prasīja par lidojumu un tā. Tā nu iekāpām skaistajā MERCEDES markas automašīnā un devāmies uz pilsētu LIMASSOL. Ceļā jābrauc bija 1 stunda ja nemaldos. īsti neatceros! Bet nu kad nonācām galā viņš mani aizveda uz dzīvoklīti ko man uzņēmums bija piešķīris.
Dzīvoklis bija liels ar visām ērtībām + balkonu un skatu uz jūru. Tiešām skaisti. Viņš man tikai pateica to ka rītdien kaut kādas meitenes no viesnīcas man atbrauks pakaļ un + vēl iedeva dzīvokļa atslēgu protams. - Nu kautkā baigi šiki priekš animatora. 
Pienāca rīts un dzirdu ka kaut kas klauvējas pie durvīm. Es protams aši šortus kājās, t-kreklu mugurā un skrienu pie durvīm. UN kāda runa?! - Viss kā solīts. Stāv manā acu priekšā divas meitenes un aicina tik aši paņemt visu ko vajag un iet uz mašīnu. Tā nu braucām uz Viesnīcu.
Iebraucot viesnīcas teritorijā uz reiz sapratu ka te nu nebūs joka lieta strādāt. Satiku manu bosu un vēl šādus tādus bosus un vispār jutos satriecoši atkal. Viņi man iedeva formu un es uzreiz sāku strādāt.
Mans pienākums bija izsniegt viesnīcas klientiem inventāru - piem. mini golfa nūjas, dažādas bumbas, tenisa raketes , lokus utt. Profesija - Sporta animators.
Visu dienu strādājot , kas godīgi sakot vairāk bija kā kūrorts darba formā, bet tad vakarpusē atnāca tas mans boss un vaicāja man - -VAI TU ESI PROFESIONĀLS FUTBOLA TRENERIS? -ES SATRAUKTS PAR TĀDU JAUTĀJUMU , TEICU KA - NĒ!
-Viņš bija šokēts! Un tajā pat brīdī es arī, jo nesapratu kas notiek.?!! - Ir taču mana pirmā diena un mans boss jau aizdomīgi zvanīja uz Latviju, uz aģentūru un bija nedaudz pat dusmīgs. 
Kas sekoja tās pašas diena vakarā pēc tam kad viņš beidza runāt ar aģenti no Latvijas un ko viņš man pateica pastāstīšu rītdien!!!!
Paldies!
