Jāņu nakts ir domāta jāņuzāļu lasīšanai un līgošanai.
Visa laba jāņuzāle, bet viena no labākām ir kalme. To tautā sauc dažādi: kalme, karele, karvele, ongusti, smaržīgā skalbe, ūdens skalbe, šķelpa...
Neaizmetīsim Jāņu naktī plūktās kalmes, bet sažāvēsim un uzglabāsim tāpat kā pārējās zāļu tējas, varbūt rudenī vai ziemā var noderēt.
Mūsu senči jau pavasarī kalmes nesa mājās, lika vāzēs, sprauda aiz sijām, sakapāja un nokaisīja grīdas. Kalmju svaigā rūgtenā smarža labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka pašsajūtu un nervu sistēmu.
Kalmes stiprina nervu sistēmu, izraisa patīkamu siltumu ķermenī, stiprina un regulē asinsvadu, sirdsdarbību un vielumaiņu. Uzlabojas garastāvoklis. Slimniekiem vieglāk uzvarēt radušos pesimismu un ātrāk izveseļoties. Pareizāk būtu, ja slimniekiem nenestu un neliktu pie gultas puķes vāzēs, bet augus ar ārstnieciskām spējām – bērzu vai priežu zarus, kalmes, piparmētras, raudenes u.t.t. , kas ar savu smaržu iedarbojas uz elpošanas orgāniem, nomierina nervus.
Kalmju klātbūtne labvēlīgi iedarbojas uz nervoziem, histēriskiem, nelaimīgiem, vājiem, mūžīgi saīgušiem un dusmīgiem cilvēkiem, kuri ir parasti ātri uzbudināmi, neiecietīgi , sīkumaini, skeptiski noskaņoti.
Dažam labam no mūsu spokiem sūtu virtuālu kalmju klēpi, lai nestresojas.
Es Jāņu laikā , kad pilns dārzs ar dzīviem vitamīniem , cepu savu jāņuzāļu pīrāgu. Negribu lietot mūsu svētku laikā dāžādus svešzemju ievazātus nosaukumus kā pica, jo mums pašiem ir savs pīrāgs un tā formas arī var būt dažādas.
Aicinu uz kopīgu jāņuzāļu pīrāga cepšanu bildēs. Galvenā sastāvdaļa ir tas, kas kuram dārzā piemērots aug. Es savā dārzā atradu: 4 veidu sīpolu lokus, ķiploku lokus, spinātus, baziliku , timiānu, estragonu, selerijas un dilles.
