Līgo svētki, iespējams, ir jūnija gaidītākais notikums. Šie svētki parasti tiek svinēti, ievērojot dažādas tradīcijas, kas saistītas ar vasaras saulgriežu sagaidīšanu. Ne tikai ugunskuram, dziesmām un Jāņu zālēm ir īpaša nozīme Līgo svētku svinēšanā, arī ēdiena pagatavošana un baudīšana ir saistīta ar gadsimtiem senām tradīcijām un ticējumiem.
Tradicionāli Līgo svētku galds tiek pušķots ar Jāņu zālēm. Pušķošanas nozīme ir auglības veicināšana un svētības gādāšana mājai. Kad visi Jāņu priekšdarbi padarīti, sēta appušķota, vainagi novīti, Jāņu zāles salasītas, ļaudis pošas uz Jāņu svinībām, kuru galvenās norises ir: Jāņu mielasts, Jāņu bērnu uzņemšana un Jāņu uguns dedzināšana. Jāņu dienas mielasta pamatā ir piena produkti, maize, cūkgaļa un miežu alus. Jāņu siers pieder pie skābpiena sieriem - senākajām šķirnēm Eiropā. Tas vēsturiski radās pie piena pārstrādāšanas sākotnējā un vienkāršākā veida - raudzēšanas. Jāņu siers apļa formā simbolizē sauli un pasauli tās veselumā. Laužot pa gabalam no siera, katrs paņem sev daļu saules spēka. Senie ticējumi liecina, ka sieram piedēvētas arī maģiskas spējas: puisi var ieēdināt ar sieru, ko nes kreisajā padusē deviņas svētdienas, vai arī sievām vajag ēst maizes vai siera knipīšus, tad būs dēliņš. Siers minēts arī lielākajā daļā Jāņu dziesmu, par to ir neskaitāmi ticējumi un paražas, kas neaprobežojas tikai ar vasaras saulgrieža periodu vien.
Arī mūsdienīga Līgo svētku galdā siers ir galvenais svētku cienasts. Veikalos iespējams iegādāties dažādu šķirņu Jāņu sierus, turklāt ne tikai tradicionālajā apļa formā. Par neatņemamu Jāņu mielasta sastāvdaļu mūsdienās kļuvis arī šašliks. Tomēr izrādās, ka arī folklorā saglabājušās liecības par gaļas, zivju un pat veselas cūkas cepšanu uz iesmiem Jāņu vakarā. Līgo svētku galdu var papildināt arī ar pašceptu maizi, pirmajām zemenēm, savukārt ugunskurā var cept ne tikai gaļu, bet arī sieru un dārzeņus. Galvenais ir nevis sīkumaina tradīciju ievērošana, bet gan svētku sajūta un Jāņu nakts burvības izbaudīšana.
Līgo svētku tradīcija ir arī alus gatavošana un dzeršana. Folklorā alus simbolizē saimnieka darba sparu, apstrādājot laukus, iesējot labību, novācot ražu. Tas ir arī lauku ražības rādītājs. Mūsdienās alu iegūst no iesala ekstrakta, ūdens, rauga, cukura un apiņu novārījuma. Jo stiprāku cukuru sagrauzdē, jo alus ir tumšāks. Miežu alum jābūt putojošam, saldam un brūnam. Senāks dzēriens ir medalus, kura sastāvā ir noteikta daļa medus, kas alum piedod saldumu.
Kad visi priekšdarbi pabeigti, laiks posties svinībām. Skaista tradīcija ir sagaidīt Līgo svētku viesus ar pašu pītiem vainagiem galvā - vīriešiem ozollapu, sievietēm - ziedu. Parasti arī svinību viesi arī paši ierodas uzposušies un dāvina aicinātājiem Jāņu zāles. Namatēvu un namamāti Jāņu vakarā godā par Jāņu tēvu un Jāņu māti, savukārt visi pārējie, gan pašmāju ļaudis, gan ciemiņi, tiek saukti par Jāņa bērniem. Jāņu tēvam un Jāņu māte sagaida viesus ar alu un sieru, izsaka pateicību par vainagiem un zālēm un aicina Jāņa bērnus pie galda. Tradīcijas vēsta, ka tad, kad viesi kārtīgi paēduši, var doties apsveikt un aplīgot arī kaimiņu māju iemītniekus. Jāņu bērni katrās mājās ir gaidīti viesi, jo viņu ierašanās simbolizē saticību un pārticību.
Visiem Priecīgus Līgo un Jāņus =)
