Spokubērni paguruši
Jāņu dienu svinēdami.
Jāņu alu baudīdami,
Konkursrakstus rakstīdami.
Tie, kam daudz kas traļi-vaļi,
Dzerto alu smādē skaļi.
Raksta, ka tas cieņai skādē,
Un pēc kārtas visus lādē.
Pats gan alu esot tempis,
Neesot jau Spoku lempis.
Sieru alum klāt vēl kodis.
Citus ēdienus nav odis.
Pašam tikai vēlme bija,
Apskatīt ko tauta rija -
Riebumu tas viņam rada,
Ja viņš kādu redz pie bada.
Kāds jau tagad acis bola:
Kāda visam te ir skola?
Pirms Tu otru kritizē,-
Sevi labi izfiltrē!
************************************
Notiesāti Jāņu rauši,
Miesas sadzēluši knauši.
Visi alus kausi sausi,
Jādomā par jaunu rausi.
Jau Jāņudiena projām
Aiz viņiem kalniņiem,
Bet Pēterdiena steidzas
Tik žigliem teciņiem.
Sāks dieniņas jau sarukt,
Dzeguze nekūkos,
Būs lapotne vēl zaļa
Un sienu salūkos.
Ja dzeguze beigs kūkot
Pēc Jāņiem Pēteros,
Spēs daba mums vēl lūkot,
Lai silti Miķeļos.
Ko šoreiz galdā liksim,
Ko dzersim, ēdīsim?
Vai aprunāti tiksim,
Un citus mēdīsim?
********************************************
Ko čaklie spoku bērni
Mums konkursrakstos liks,
Vai kāds no beigu gala
Vēl pirmās rindās tiks?
Lielie faktu meklētāji,
Svešu domu gremotāji
Jaunus rakstus vaļā ver
Faktus kaudzēm priekšā ber.
Vai šie fakti ir ko vērti,
Kas tiek šādi priekšā bērti.
Jautās katrs, kas šurpu nācis
Šādus rakstus lasīt sācis.
Autoram gan alga viena
Kā tev vadīta šī diena,
Vai ko rakstā esi guvis,
Raksta skatītājs gan kļuvis.
Jāņamāte.
