Atceros vienus tiešām rēcīgus Jāņus, kurus svinējām laukos. Kā jau tādos svētkos, kur nu bez litrabola. Bija daži lomži pārķēruši par daudz, un kā jau laukos, lai nokārtotos pa smagam, daudzi gāja turpat krūmos to darīt. A bet pakaļu ta vajadzēja ar kko noslaucīt. Viņiem par nelaimi turpat auga arī latvāņi. Šie protams, sadzēruši, nesaprotot, ka tie ir latvāņi, ņem tik ciet un slaucījās ar latvāņu lapām. Atceros kā viens teica: "Bļeģ, kas par pohām, bet sūds par tām, ja tu zinātu kā man pakaļa deg ugunīs xD".
Tā jau katri Jāņi bijuši ar kko izcēlušies. Parasti baigi jautri.
Khe, tie piedzērušies Jāņi vienmēr ir pasākuma nagla. Smiekli jau protams ir kā viņi lec pāri ugunskuram un ezerā iekšā, bet, tomēr arī žēl viņus, jo ja apdedzinās tad nu ir kā ir. Tomēr ir jāpadomā par savu un apkārtējo drošību...
Jā, tas gan, varēs atbrīvoties. Skola arī būs beigusies beidzot!