Lakstīgala balsi loka,
Meža galus trīcināja;
Ganu meita gavilēja,
Jāņu dienas gaidīdama.
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Daudz tevīm gaidītāju;
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena. Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citā gadā ar būs Jāņi.
Nu, ļautiņi, priecājaties,
Nav vairs tālu Jāņa diena:
Noies saule, uzlēks saule,
Tad būs pati Jāņu diena.
Nāc, Jānīti, līksmoties
Jāņu dienas vakarā,
Tad tev būs medus, siers,
Rupju kviešu plācenīts.
Es to savu istabiņu
Ar meijam izpušķoju,
Saldu alu darināju,
Līgotājus gaidīdama.
Līgotāji, līgotāji,
Nav vairs tālu Jāņu diena:
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.
* * *
Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.
* * *
Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiem kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
* * *
Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Savus bērnus apraudzīt'i.
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
* * *
Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur lustīga līgošana.
* * *
Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarā'i,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa.
* * *
Sanāciet, Jāņa bērni,
Sagaidiet Jāņa dienu,
Jāņa diena lepni nāca,
Ugunīs vizēdama. * * *
Sit Jānīti vara bungas
Vārtu staba galiņā,
Lai klausās ciema meitas,
Aizkrāsnī gulēdamas.
* * *
Visas puķes uzziedēja,
Papardīte neziedēja,
Tā ziedēja Jāņu nakti
Zeltītiem ziediņiem.
* * *
Pa pāram rieksti auga,
Pa pāram āboliņš;
Pa pāram jauni ļaudis
Jāņu nakti pulcējās.
