local-stats-pixel

Alus5

Alus pēc ūdens un tējas ir trešais izplatītākais dzēriens pasaulē tā vēsture ir ļoti sena. Zinātnieki uzskata, ka tas radies nejauši. Viena no versijām vēsta, ka maizīte traukā atstāta zem klajas debess un uzlīstot lietum tā izmirkusi. Pēc kāda laika cilvēks remdējis slāpes no trauka un patīkami apreibis.
Aristotelis cilvēku apreibšanā no alus pamanījis ko pavisam dīvainu - tie ir krituši atpakaļ, nevis šūpojušies uz sāniem kā apreibstot no vīna.

Jau Senajā Ēģiptē alus tāpat kā sīpoli un maize ietilpa galvenajā pārtikas saraksta sastāvā. Dienas deva piramīdu celtniekiem bija 3 maizes, 3 trauki ar alu un dažas galviņas sīpoli un ķiploki.

Senajā Grieķijā, kura bija bagāta ar dažādiem vīniem alu necienīja. To uzskatīja par nabadzīgo dzērienu.

Šumeri alus darītājus jo īpaši godāja - atbrīvojot tos pat no došanās karagājienos!

Agrāk alus kvalitāti pārbaudīja to izlejot uz koka taburetes, pēc tam alus darītājs ādas biksēs sēdās virsū taburetei un, ja ceļoties augšā taburete pielipa pie biksēm, tad alus bija uzskatāms par labu.

Alu uzskatīja par tonizējošu, dezinficējošu un spēkus atjaunojošu dzērienu, tādēļ 18. un 19. gadsimta sākumā lielāko daļu zāļu slimnīcās dzēra tikai kopā ar alu.

Kā izrādās alus palielina sievietēm krūtis. Jo reiz prūšu karaliene Luīze (1776. -1810. g) griezusies pie mediķiem ar vēlmi palielināt savas krūtis, tie ir ieteikuši: „Dzert alu pirms un pēc ēšanas, atteikties no izjādēm, trīs reizes dienā rūpīgi ar alu masēt krūtis.”

Pasaulē vecākā zināmā alusdarītava ir Vainštefenas klosteris Vācijā ,kas atrodas netālu no Minhenes. Tur šobrīd atrodas universitāte, kur sagatavo alus tehnologus un aldarus.

Toreiz cilvēki pamanījušies alu izmantot visur! Bet alum ir arī sava loma mūsdienās

Eva Sietiņsone, „Cēsu alus” vadītāja: „Latvijā katrā gadījumā joprojām alus lietošanas kultūru saista ar Jāņu tradīcijām, kad visi latvijas iedzīvotāji alu arī nobauda.”

Tātad šodien alus vairāk tomēr ieņem dzēriena funkcijas. Un lai kā mums liktos, ka esam lielākie alus dzērāji Baltijā, tomēr nē. Cēsu alus veiktais pētījums, ieviešot īpašu alus indeksu, pierāda pretējo.

Eva Sietiņsone: „Reālie rezultāti parādīja, ka mēs Baltijā esam trešajā vietā. Ja mums šis indeks skaitlis bija 47, Igaunijā un Lietuvā tas jau sastādīja 52."

Un ja reiz mūsu senči bijuši tik izmanīgi, ka lietojuši to it visā, tad arī mūsu kārta pamēģināt!
18 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 5

0/2000
intersanta lasāmviela, bet es gan biju dzirdējis ka tieši latvieši dzer visvairāk no Baltijas valstīm! :)
3 0 atbildēt
Paldies, ļoti labs emotion
3 0 atbildēt
zinātnieku uzskatiem ticēt nevar, kur garantija? :D
2 0 atbildēt
nebūtu Latvijā ik liela krīze, būtu arī lielāks alus patēriņš, bet nu daru ko varu.
0 0 atbildēt
nedirš, kafiju dzer vairaak!
0 1 atbildēt