Rīgas sniegputeņa skaistums un posts2

1.februārī, ciklonam no Ukrainas lēnām virzoties pāri Latvijai, daudzviet ilgstoši sniga un putināja. Pēc novērojumu staciju datiem, visvairāk snidzis Latvijas centrālajā un austrumu daļā, maksimumu sasniedzot Rīgā, kur sniega segas augstums diennakts laikā palielinājies par 22 cm un 2.februara rītā sasniedz 50 cm, savukārt Skultē palielinājies par 16 cm, un kopējais sniega segas augstums ir 39 cm

Neskatoties uz to, ka sākot no 1990-tajiem gadiem Rīgā ziemas sezonā maksimālālais sniega segas biezums ziemas sezonā pārsvarā ir svārstījie 20-30 cm robežās, tomēr atsevišķos gados tas sasniedzis arī 50 cm biezums. Pēdējo reizi 50 cm un vairāk dziļš sniegs Rīgā novērots apmēram pirms 10 gadiem. Tā 1996. gada 17. martā sniegs segas biezums Rīgā sasniedza 52 cm, bet 1999. gada 26. februārī bija 51 cm.
Kopumā 2.februara rītā visā Latvijā sniega segas biezums 2-3 reizes pārsniedz februāra pirmās dekādes normu, bet visbiezākā sniega sega joprojām ir Alūksnes apkārtnē, kur tās augstums sasniedz 56 cm.

Pusmetru biezs sniegs Rīgā nav bijis kopš 1999. gada. Līdzīgi stipra snigšana Rīgā bija 2003. gada 26.-27. oktobrī, kad līča efekta iespaidā Rīgā diennakts laikā (galvenokārt vienas nakts laikā) uzsniga 39 cm. Toreiz nokrišņu daudzums bija aptuveni tāds pats kā šoreiz, vien sniegs bija pufīgāks un tādēļ veidoja biezāku sniega segu.Rīgā un tās apkaimē nokrišņu daudzums bija lielāks par prognozēto – acīmredzot savu lomu nospēlēja līča efekts, jo pēc iepriekšējiem stiprajiem vējiem daļa līča vairs nebija klāta ar ledu, ciklons dabūja papildu mitrumu, ko pārvērta sniegā. Jūras/līča efektu modeļi bieži nenovērtē, šoreiz situācija bija neskaidrāka ledus un aukstā ūdens dēļ, iespējams, ka daži modeļi savos aprēķinos pieņēma, ka līci klāj ledus un papildu mitrums no tā nenāks.

Raksta informacija sagatavota  pēc  Maikla bloga un LVGMA lapas materialiem.

Bildes ir manas.