Nekad šai lietai nebiju pievērsis īpaši lielu uzmanību, bet nu šodien biju vienkārši pārsteigts, cik gan cilvēki var būt nekaunīgi.
Domāju, ka katrs, kas jebkad ir uzturējies Rīgas autoostā ir pamanījis bomzīšus, no kuriem pēc alkohola nes jau pa gabalu, bet stāsts ne gluži par viņiem, laigan vienu lietu pastāstīšu arī par šo jomu.
Lielāku uzmanību pievērsu pagaišo sestdienu, kad autobusu nācās gaidīt veselu stundu. Stāv pie ieejas tipiņš garā netīrā mētelītī ierāvis seju azotē un ļoti kārtīgi no kājām līdz galvai noskata katru cilvēku, kas iet garām. Aiz garlaicības nostājos malā un sāku viņu vērot. Pēc kādām 10 minūtēm palika skaidrs, ka "izredzētajiem" šī persona kaut ko prasa. Sagribējās uzzināt, tapēc devos tuvāk viņam un sāku mīcīties uz vietas. Nepagāja ne 5 minūtes, kad persona piegāja un ļoti laipnā tonī palūdza piezvanīt uz 10 sekundēm. Nepievērsu tam īpaši lielu uzmanību un gāju atpakaļ uz savu novērotāja posteni. Interesanti gan, ka telefona pakalpojumus viņš prasīja tikai jauniešiem. Tiklīdz garām gāja vīrietis gada briedumos, vai ar raženu miesas uzbūvi, vīrietis aprobežojās vien ar pamatīgu skatienu no kājām līdz galvai.
Nu labi, bija jau laiks doties uz autobusu un tā nu es devos prom. Bet šodien, atkal gaidot autobusu, ieraugu to pašu vīrieti, kurš sarunājas ar tikpat aizdomīga izskata "laikam jau draugu" izmisīgi blisinoties apkārt, itkā baidoties, ka kāds viņus pamanīs. Uzreiz pēc sarunas, personas draugs ieņēma to pašu vietu pie ieejas, un visiem garāmgājējiem uzmācīgi piedāvāja iegādāties lielisku telefonu!
Nu es nezinu, cik aklam gan jābūt, lai nesaprastu, ka viena persona telefonu nozog kādam bērnam, bet otra jau tajā pašā vietā viņu tirgo! Interesanti kur skatās policija un apsardze!? Ne reizi vien apsardzes darbinieki uz šo visu noskatījās no 5 metru attāluma un nepievērsa tam nekādu uzmanību.
Un tagad nedaudz par "bomzīti" ,kas patiešām sasmīdināja.
Pienāk pie manis onkulītis ar itkā ieģipsētu roku ieliktu saitē, pats onkulītis gan ož pēc spirta fabrikas. Ilgi nedomājot viņš man laipni pavaicā 10 santīmus. Ja no viņa tā nesmirdētu pēc alkohola, iedotu arī, bet saprotot, ka tas viņam vajadzīgs kārtējai pudelei atteicu, ka man nav. Onkulītis atvainojās par uzbāzību un novērsās. Uz brīdi man patiešām palika viņu žēl, un gribēju jau vilkt ārā maku un iedot viņam tos santīmus, kad pēksņi, onka izvilka savu "lauzto" roku no saites, paņēma tajā pēc izskata ne īpaši vieglu maisu un murminādams kaut ko pie sava deguna devās prom :D
Iespējams daudziem rīdziniekiem tā jau ir ikdiena, tapēc arī tam netiek pievērsta nekāda uzmanība, bet tā kā pats nēesmu no rīgas, bija ļoti interesanti to visu pavērot. Un par to "Vai jūs lūdzu varētu iedot piezvanīt uz 5 sekundēm" un "Nevēlaties nopirkt telefonu" man patiešām uznāca dusmas...
