Dvēseļu spams4

 Mīļotā Liesma!
Neesmu pieradis rakstīt vēstules. Laikam arī šis nav piemērotākais laiks to sākt darīt. Es nezinu... Šobrīd ir konkrēts sajukums galvā. Vairs neko citu nevaru izdarīt, kā tikai Bībelē meklēt atbildes... Esmu vēlreiz pārlasījis visu, atrodot tik daudz tā, ko agrāk biju palaidis garām, bet neesmu atradis tās atbildes, ko meklēju šobrīd... Varbūt nav lemts...
Es domāju, ka būs viegli kādu dienu iztikt bez zvana, vēstules vai sms, bet smagi kļūdījos... Katrs zvans un sms, kas pienāk, liek cerībā un satraukumā paskatīties un vilties, jo tas nav no Tevis. Es vairs neraudu. Nav vairs asaru, ko liet... Šķiet, ka esmu kļuvis par sausu zaru... Tikai kāpēc vēl neesmu salūzis? Nezinu... Es cenšos rast spēku ticībā, lai iegūtu spēku cerībai... Man nekas neizdodas...
Es zināju, ka mīlu Tevi, bet nekad nebiju domājis, ka var kādu tik ļoti mīlēt... Tas ir kā ūdens... Šķiet tik viegli atrodams un tik vienkāršs, bet kad tā nav, tad mocamies, slāpstam, ilgojamies un... izsīkstam, lai neteiktu vairāk.
Romāns atkal tiek pārveidots un atkal tajā izpaužas jauni pārdzīvojumi un jaunas sāpes... Es nezinu ar ko tas beigsies un nezinu vai šim romānam vispār būs beigas... To ietekmē katrs lielākais notikums manā dzīvē un, laikam, tas beigsies tikai ar mani...
Šis ir laiks, kad norobežojos no visa un visiem. Uztraukums, izmisums, bailes... Bailes zaudēt Tevi ir spēcīgākas par visu... Tu biji tā, kas dāvāja man cerību un deva spēku celties, kad es nespēju paiet...
Es zinu, ka neesmu sapņu princis, pat ne uz to pusi, ka pasakas ir tikai pasakas, bet... Mēs varam radīt savu pasaku... Savu dzīvi varam pārvērst pasakā... Es varu būt Tavs princis, ja Tu to vēlies, varu būt Tavs bruņinieks... Es varu būt viss, ko Tu vēlies, Tev atliek tikai bilst vārdu... Tava Mīlestība ir viss, kas man vajadzīgs, viss, ko vēlos un viss, uz ko ceru... Tevi sev blakus un būt Tavs balsts un atbalsts, Tavu sapņu piepildītājs un vienkārši būt kāds, kas Tev dara šo dzīvi gaišāku un vieglāku...

Es nezinu kādas atbildes meklē Tu un nezinu kādas jau esi atradusi, bet zinu, ka tās jebkurā gadījumā ietekmēs Mūs abus. Es nezinu vai uz labu vai ne tik labu (atkal, lai neteiktu vairāk) , vai ilglaicīgi vai atkal līdz kārtējai pārdomu reizei... Es tikai ceru un, Tas Kungs ir mans liecinieks, ilgojos...
Kādreiz man jautāja kāds: „Kas ir tas, ko tu meklē šai pasaulē?” un es atbildēju: „Sevi.”
Cik muļķīga un kļūdaina bija šī atbilde... Es nemeklēju sevi, bet kādu, kas man parādītu mani, kas būtu man blakus un pieņemtu mani. Es meklēju Tevi... Meklēju ilgi un reiz jau zaudēju... Es ceru, ka vairs nezaudēšu Tevi... Lai vai kā, bet es ceru uz Tavu atbildi, lai arī kāda tā būtu... Ja nevēlies mani savā dzīvē, es sapratīšu un klusi aiziešu, tikai lūdzu mazini mokas un pasaki to...
Mūžam Tevi mīlošais
Albīns.

PS.
Viens no daudzajiem maniem literārajiem projektiem. Ceru, ka ieskats patiks. Vēstules veidotas iedvesmojoties no dažādu cilveku dažādiem mīlasstāstiem, pētot šo cilveku jūtas, attiecības un viņu pašu personības.Tātad, ceru, ka Jums patiks.