Carabus - Lielā skrejvabole15
28
2
Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus) ir lielākā (līdz 4.cm) Latvijas skrejvabole. Skrejvaboles ir aktīvas galvenokārt naktī, bet dienā tās lielākoties slēpjas augsnē, zem akmeņiem, koku kritalām, vecām lapām u.c. Tās pārvietojas galvenokārt ejot vai skrienot, tikai dažu sugu īpatņi ir veikli lidotāji. Skrejvaboles apdzīvo visdažādākos biotopus - dārzus, pļavas, upmalas, mežus u.c. Vaboles un to kāpuri ir zoofāgi, tātad plēsīgi. Tās pārtiek no sliekām, kukaiņiem, to kāpuriem un īpaša delikatese tām ir gliemeži. Skrejvaboles reizēm uzbrūk pat pelēm un ķirzakām. Dažas skrejvaboļu sugas spēj ar žokļiem sadragāt sīkāku gliemežu čaulu, savukārt gliemežu skrejvabole (Cychrus caraboides) ir īpaši labi pielāgojusies gliemežu ēšanai. Šai vabolei ir sīka galva ar pagarinātiem mutes orgāniem un šauras krūtis, kas atvieglo iespraukšanos sašaurinātajā gliemeža čaulā. Tomēr starp skrejvabolēm ir arī sugas, kas pārtiek no augiem, piemēram, dīgstu skrejvabole (Harpalus aeneus). Dažas sugas pāriet uz augu barību, ja ir pārāk liels sausums vai trūkst dzīvnieku barības. Piemēram, zemenāju skrejvabole, ēd zemeņu sēklas, kas atrodas uz sulīgās ogas. Atliek vien piebilst to, ka lielās skrejvaboles, tāpat, kā degunradžvaboles un mēslu vaboles pieder pie lielākajām Latvijas vabolēm un ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Tev patiks šie raksti
