Asorti ar tekstu šodienai (21.12.2019)6

Žurnālists ieradies intervēt slavenu pētnieku, kuram tagad jau pāri astoņdesmit. Večuks segās satīts sēž ratiņkrēslā un mundri atbild uz visiem jautājumiem. Žurnālists grib uzzināt, kāds ir bijis visbriesmīgākais pētnieka piedzīvojums. Večuks brīdi padomā un tad stāsta: “Reiz es, vēl pavisam nepieredzējis aspirants, nonācu Birmas džungļos. Un tikko es biju apsēdies atvilkt elpu, tā piepeši - “Rrrr!!!” – no biezokņa man virsū metās milzīgs tīģeris. Es pietaisīju bikses.” Žurnālists viņu mierina: “Tas taču ir pilnīgi attaisnojami – jūs bijāt viens džungļos, milzīgs zvērs, kas pēkšņi uzrodas – te nav par ko kaunēties” “Nē, jūs nesapratāt”, atbild večuks, “bikses es pietaisīju tikko – tad, kad teicu “Rrrr!!!”

***

Māte šokā, dod dēlam pa ausi un izplūst asarās. Jaunāko brālīti arī velk uz raudāšanu, viņš pieķeras mātei pie rokas un mierina viņu:

- Mammu, neraudi, resnākas par tevi nav nevienas cūkas pasaulē!

***

Ceļu policists:
- Iepūtiet trubiņā!
Automašīnas īpašnieks:
- Nevaru, jo slimoju ar astmu.
- Labi, tad veiksim asins analīzes.
- Arī nedrīkstu. Man ir asins nerecēšana.
- Vismaz paiet pa to līniju varat?
- Ne, esmu dzēris.

Bērnudārzā. Jānīts teica, ka es esmu padauza. Jo es vinjam vairāk nedodu. Bet dodu Pēterītim.
T.: KO?!
M.: Mīksto lācīti. Nedodu spēlēties ar mīksto lācīti.
T.: Ak, Kungs! Muļķis tas tavs Jānīts. Bet padauza, tā ir slikta sieviete, lūk kas tā tāda ir!
M.: Slikta? Kāpēc?
T.: Tāpēc ka tā ir pārdodama.
M.: Tātad Māras tante arī ir padauza? Viņa taču pārdod veikalā. Tātad pārdodama.
T.: Nē, Māras tante nav pārdodama, jo viņa nepārdod sevi, bet gan suvenīrus. Padauza parasti pārdod sevi.
M.: Kā tas ir – sevi?
T.: Ļoti vienkārši. Tas kas vēlas, var viņu nopirkt uz kādu laiku.
M.: Priekškam?
T.: Lai gulētu.
M.: Gulētu?
T.: Jā, vienā gultā.
M.: Tātad padauza ir mūsu mamma?
T.: Tu esi nojūgusies!
M.: Bet viņa taču ar tevi guļ par naudu.
T.: Par kādu naudu?!
M.: Nu par tavu algu.
T.: Vai tad tā ir nauda!… Nē, viņa ar mani guļ mīlestības dēļ. Es ceru…
M.: Tāpat kā ar Artūra onkuli?
T.: Ko? Ar kādu vēl Artūra onkuli?
M.: No otrās kāpņu telpas. Nu, kad tu biji komandējumā, pie mums nakšņoja Artūra onkulis. Ar mammu vienā gultiņā.
T.: Artūrs? Gultiņā? Nu es viņai rādīšu! Padauza!!! (aizskrien prom)
M.: Dīvaini, kā gan mamma var būt padauza, ja viņa ar Artūra onkuli ne par naudu, bet gan mīlestības dēļ guļ?

Vīriņš iet pa ielu un ierauga pudeli. Aiz garlaicības viņš to pasper.Pēkšņi no tās izlien džins un saka:Es izpildīšu vienu tavu vēlēšanos.Vīriņš nedaudz padomā un saka:Es gribu,lai man dzīvē vienmēr veiktos.Labi džins to izpildījis ielien atpakaļ pudelē.Vīriņš izdomā,ka vēlējies par maz un kādu laiciņu paspārda pudeli, bet džins vairs nenāca laukā.Nu ko,vīriņš nu gāja tālāk.Te viņš uz ielas atrada 10LS banknoti un nodomāja:Nav slikts sākums.Tālāk viņš iegāja hipodromā un lika uz zirgu 1000:1 un zirgs pirmais pienāca pie mērķa.Tad viņš devās uz kazino.Visus apspēlēja un sarausa veselu žūksni naudas. Tad vīriņš nolēma uzdzīvot un devās uz prieka māju.Tiklīdz viņš gatavojas klauvēt pie durvīm tās pašas atvērās un tajās stāvēja nama māte un teica:Apsveicu! Jūs esat mūsu 100 000. klients! Visi dzērieni, meitenes un gūltas par brīvu! Vīriņš pilnīgi apstūlbis no laimes.Viņš izvēlas indieti un pavada ar viņu nakti.Kad tas izdarīts viņš sakā:Vispār tu esi lieliska sieviete.Ir tikkai viena lieta,kas mani mulsina.Kas tad?jautāja indiete.Tas sarkanais punkts, kas tev ir uz pieres. Vai es drīkstu to nokasīt?Nu,bet protams! Vīriņš sāk kasīt to nost.Tad pēkšņi viņš sāk nevaldāmi smieties.kas par lietu? jautāja indiete.tu neticēsi,bet es tikko laimēju mašīnu!

Dabas pētnieks atgriežas no vairākus gadus ilgušas Āfrikas ekspedīcijas. Izkāpj no lidmašīnas apkrāvies ar ceļasomām un ar mazu pērtiķīti uz pleca. Viņu uzreiz apstāj kolēģi:
- Nu, kā gāja?
- Viss kārtībā, normāla ekspedīcija.
- Nu, un kādas tur, Āfrikā, sievietes?
- Laiks gan tur šausmīgi karsts.
- Bet sievietes, sievietes?
- Jā un ziloņi tur sastopami milzīgos baros…
- Kādi ziloņi, mēs tev par vecenēm prasām!
Šajā brīdī pertiķītis uz pleca sāk dīdīties un saka:
- Tēti, nu ko tu lauzies! Pastāsti taču viņiem, kādas tur vecenes.

***

Blondīne sauc savu draugu: - Palīdzi man salikt puzli, es nezinu, ar ko sākt! - Kam tur jābūt attēlotam? - Uz kastes bija uzzīmēts tīģeris. Blondīne rāda savam draugam pa galdu izkaisīto puzli. Tas kādu laiku skatās uz galdu un uz kasti, tad saka: - Pirmkārt, mums nekad neizdosies salikt tādu tīģeri. Otrkārt, es domāju, ka visas šīs kukurūzas pārslas vajadzētu sabērt atpakaļ kastē.

Ģimene sēž pie vakariņu galda. Dēls jautā tēvam:
“Tēti, cik veidu krūtis tu vari nosaukt?? ”

Tēvs izbrīnīts, manāmi šokēts par jautājumu atbild: “Nu vispār ir 3 veidu krūtis. Sievietēm viņu 20 gados krūtis ir kā melones - apaļas un tvirtas. Savos 30-40 gados krūtis ir kā bumbieri - joprojām jaukas, bet nedaudz nokarājas. Pēc 50 tās ir kā sīpoli.”

Dēls: “Kā sīpoli??? ”
Tēvs: “Jā, kā sīpoli - tu tās redzi, bet tev no tām nāk raudiens.”

Māte un meita ir sašutušas, un meita tūdaļ jautā mātei: “Mammu, cik veida “draudziņus” tu zini??”

Māte pārsteigta, bet smaidot saka: “Nu… vīrieši iziet cauri trīs fāzēm. Viņiem 20 gados loceklis ir kā ozols - varens un spēcīgs. Viņu 30-40 gados kā bērzs - lokans bet izturīgs. Pēc 50 gadiem tas ir kā ziemassvētku egle.”

Meita: “Kā Z-svētku egle??? ”
Māte: “Nu jā, mīļā. Tas ir beigts un olas kalpo vien kā dekorācija.”

Kāds psihiatrs psihenē jautā pacientam:

– Kā jūs te nokļuvāt?

– Tas sākās, kad es apprecējos, un es domāju, ka man to nevajadzēja darīt. Es iemīlējos atraitnē ar pieaugušu meitu, kas kļuva par manu audžumeitu. Mans tēvs atbrauca ciemos pie mums, iemīlējās manā jaukā audžumeitā, tad apprecējās ar viņu. Un tā mana audžumeita kļuva par manu audžumāti.

Drīz manai sievai piedzima dēls, kas, protams, bija mana tēva svainis, jo viņš ir pusbrālis manai audžumeitai, kas savukārt ir mana tēva sieva. Kā jau es teicu, kad mana audžumeita apprecējās ar manu tēvu, viņa uzreiz kļuva par manu audžumāti. Tā kā mans dēls ir audžumātes brālis, viņš kļuva arī par manu tēvoci. Kā jūs zināt, mana sieva ir mana audžuvecmāmiņa, tāpēc ka viņa ir manas audžumātes māte. Neaizmirstiet, ka mana audžumāte ir mana audžumeita. Atcerieties arī, ka es esmu savas sievas mazdēls.

Bet pacietieties vēl dažas minūtes. Redziet, tā kā es esmu precējies ar savu audžuvecmāmiņu, es neesmu tikai sievas mazdēls, bet arī pats sev vectēvs. Vai tagad jūs varat saprast, kā es te nokļuvu?

Reiz pie Konfūcija aiziet kāda izglītota sieviete un jautā:
- Sakiet, kāpēc situacijā, kad sievietei ir daudz mīļāko, viņu apkārtējie nopeļ? Bet kad vīrietim ir daudz sieviešu, tas ceļ viņa vērtību sabiedrības acīs?
Pirms atbildējis, Konfūcijs klusējot uzliek vārīties tēju un salej to sešās tasītēs.
- Sakiet, - viņš jautā, - kad no vienas tējkannas salej tēju sešās tasītēs, tas ir normāli?
- Jā, - sieviete atbild.
- Nu redziet! Bet kad vienā tasītē salej sešu tējkannu saturu, tas ir ne tikai nenormāli, bet arī pretīgi un nedabiski.

***

Skolā 1. septembris. Skolotāja iepazīstas ar bērniem, un jautā kas par ko grib kļūt. Viens par policistu, otrs par lidotāju. Te Pēterītis ceļ roku.
Skolotāja tam jautā: “Un tu Pēterīt, kas būsi?
“Es būšu seksologs. “
“Kā tā?”
Pēterīts pasauc skolotāju pie loga: “Redziet tur lejā divas sievietes ēd saldējumu, viena laiza, otra sūkā. Kura no viņām ir Precējusies?”
Skolotāja neziņā atbild: “Laikam tā kura sūkā. “
“Nē, tai kurai ir gredzens uz pirksta! Un tādas kā jūs es ārstēšu.

Bārā sēž fermeris un dzer viskiju.
- Vecīt, ko tu tik drūms? - bārmenis jautā.
- Tu neticēsi! Šor’ti slaucu govi un, kad spainis bija jau gandrīz pilns, viņa paspēra ar kreiso pakaļkāju, un viss pagalam.
- Tad nu gan nelaime!
- Tas vēl nav viss. Es piesēju viņas kreiso pakaļkāju pie staba un turpināju slaukt. Un, kas spainis bija gandrīz pilns, viņa iespēra ar labo pakaļkāju, un viss izlija.
- Nu un?
- Redzi, tad es pie staba piesēju viņas labo pakaļkāju pie staba un turpināju slaukt. Bet, kad spainis bija gandrīz pilns, viņa iesita ar asti, un spainis apgāzās.
- Tas vēl nav nekas!
- Tu neticēsi…tā kā virves man vairs nebija, es nolēmu asti piesiet ar savu bikšu jostu. Izvilku siksnu, piesēju asti augstāk, un man nokrita bikses.
- Un…?
- Un tieši tai brīdī stallī ienāca sieva!

***

Es lidoju ar lidmašīnu - forši!
Bet manī ieskrēja kāds idiots - stulbi!
Es lēcu ar izpletni - forši!
Bet izpletnis neatvērās - stulbi!
Lejā bija siena kaudze - forši!
Bet zem siena kaudzes bija dakšas - stulbi!
Neuzkritu uz dakšām - forši!
Bet uz siena kaudzes arī nē - stulbi!
Bija spēks aizeit līdz ārstam - forši!
Bet ārsts teica, ka lauzti visi kauliņi - stulbi!
Bet ārsts teica, ka dzīvošu - forši!
Tikai līdz 3dienai - stulbi!