Kas ir Heavy Metal Vispirms noskaidrosim šī vārdu savienojuma izcelsmi, kuru min vai jebkurš smagā metāla vēstures aprakstītājs. Kā izrādās, ne īsti pareizi. Iesākumam, un ļoti attālināti, "heavy metal" bez ķīmiķiem pazīstamā termina jau 19. gadsimtā lietots sarunvalodā, apzīmējot gan lielgabalus, gan cilvēku ar pamatīgu fizisko un garīgo spēku un varu (piemēram, "he is a man of heavy metal"). Tas tikai pierāda to, ka rakstnieks William Burroughs nav to pagrābis no zila gaisa. Starp citu, man jāizgaisina kāds mīts šajā sakarā - nez kāpēc žurnālisti palaiduši pīli, ka šis vārdu savienojums pirmo reizi lietots viņa romānā "Naked Lunch". Izrādās, ka ne, lai gan Burroughs vēlākā romānā "Nova Express" (1964. g.) parādās tādi tēli kā The Heavy Metal Kid un Heavy Metal People Of Uranus. Turpmāk gan viss ir skaidrs. Steppenwolf savā vispopulārākajā baikeru dziesmā "Born To Be Wild" otrā pantiņa sākumā dzied "I like smoking lightnin' / heavy metalthunder". Un žurnāla "Cream" darbinieki Lester Bangs un Dave Marsh sāka to lietot, apzīmējot populārās mūzikas smagākā gala mūziku - pirmo reizi to attiecināja uz Jimi Hendrix.
Tik daudz šķēpu lauzti par heavy metal mūzikas izcelsmi, pirmo metāla grupu, pirmo plati, vai pat pirmo dziesmu. Arī es nevaru dot visus apmierinošu, ideālu atbildi - katram, kuram šī tēma interesē, pastāv savs viedoklis. Taču, lai veiktu kaut vispieticīgākos rakumus šajā virzienā, ieteicams palūkoties uz tiem apstākļiem, kas ļāva attīstīties un uzplaukt šim tik daudz iemīļotajam, bet vēl daudz vairāk ienīstajam mūzikas žanram. Vispirms, apdomāsim (kā detektīvromānos), kas īsti ir meklējamais.
Vislielākās grūtības allaž ir ar noteikšanu, kas tad īsti piederas pie smagā metāla, un kas īstenībā ir "popsis". Turklāt, mūzikas pasaulē pārmaiņas notiek aizvien straujāk, un, kas pirms 15 minūtēm ir metāls, tas tagad vairs var nebūt. Principā, neatkarīgi no piederības kāda novirziena pulciņam, visi metāla fani dalās divās daļās - tie, kas gatavi savākt zem viena jumta visu, sākot no AOR līdz pat rapcore vai noisecore, un pūristi, kuri labākajā gadījumā atļaujas iekļaut te Black Sabbath, un vēlāk tikai 80-o gadu sākuma lietas, bet sliktākajā pavīpsnā par visu, kas nav black metal. Pajautājiet jebkuram īstajam black metal vai grindcore fanam, un uzzināsit, ka bez black metal vispār citas mūzikas nav. Pajautājiet hard rock fanam, un viņš pasmiesies, ka tas "ārprāts jau nav saucams par mūziku". Izvaicājiet Limp Bizkit, Korn, Pearl Jam piekritēju, un viņš šausmās atvēcināsies, satriekts par ieteikumu sabīdīt savus mīļumus zem šāda lietussarga. Es arī nevaru nospraust šī robežas un uzstāšos par samierinātāju, un vismaz šī raksta ietvaros zem metāla iebīdīšu visu. Sākot no AOR un hārdroka, beidzot ar noisecore, industrial, nu metal, tomēr neiekļaujot panku.