Toreiz un tagad latviešu mākslas filma Sprīdītis18

Sprīdītis jeb Ronalds Neilands

Sprīdīša lomas atveidotājam Ronaldam bija 10 gadi, kad viņš piedalījās filmas tapšanā. Šai lomai Ronaldu savā laikā izvirzīja Rīgas pionieru pils tautas teātris, kurā viņš spēlēja un pateicoties šai lomai, Ronalds saņēma arī citus darba piedāvājumus – spēlēja Edžiņu Nacionālā teātra Indrānos, ir ierunājis balsis tādās filmās kā Zītaru dzimtā un Emīla nedarbi. Tomēr vēlāk aktiera karjeru neturpināja un studiju laikā guva darba pieredzi tālajā Amerikā. Šobrīd viņš labprāt klausās „Kings of Leon”, interesējas un strādā auto jomā, spēlē basketbolu, galda tenisu, braukā ar riteni un ir apceļojis daudzas pasaules valstis – Kubu, Uzbekistānu, Kostariku, Čīli, Argentīnu, Vāciju, Angliju , u.c. valstis. Kā jau Sprīdītim pienākas, devies meklēt laimi pasaulē, tomēr atgriezies mājās.

Lienīte jeb Dace Gasjūna

Atkal jālūdz jūsu palīdzība. Neatradu nekādu informāciju par šo varoni. Liekas, ka šī ir bijusi viņas vienīgā kino loma un iespējams uzvārds arī tagad jau cits. Ja kādam ir kāda informācija par Lienīti, tad ar prieku papildināšu esošo rakstu.

Pamāte jeb Dzintra Klētniece

Stingrā pamāte, kas visus darbus uzlika Sprīdītim, nenogurdinot savus bērnus, filmas beigās devās līdzi karalim, princesi pārmācīt. Reālajā dzīvē, līdz pat 1997.gadam, aktrises dzīve saistās ar dažādiem Latvijas teātriem – ir spēlējusi Valmieras Drāmas teātrī un Liepājas teātrī, Daugavpils Drāmas teātrī un teātrī „Kabata” bija gan aktrise, gan režisore. 

Vecmāte jeb Elvīra Baldiņa

Vecmāmiņa, kas rūpējās, aizstāvēja un ļoti mīlēja Sprīdīti. Viņa negribēja laist puiku pasaulē, bet sagaidīja ar atplestām rokam mājās. Elvīra Baldiņa ir latviešu teātra un kino aktrise, kura piedalījusies daudzos radio teātra uzvedumos un televīzijas iestudējumos, kas paredzēti bērniem. Ir bijusi Padomes deputāte un saņēmusi „Goda zīmes” ordeni. 2009.gadā aktrise pievienojās Teātra zelta fondam.

Vēl pāris gadus atpakaļ, avīzē bija raksts par aktrisi, kas aizsaules ceļos pavadījusi simtiem aizgājēju, arī savu potenciālo slepkavu, kas savā laikā bija centies aktrisi apzagt un nosēdēja cietumā 8 gadus. Novadītās bēres viņa uzskata par saviem mākslas darbiem. Aktrise bērēs nesauca faktus, viņa cilvēka mūžu izteica caur tautasdziesmām, tās viņa zina vairāk kā 3000 no galvas.

Karalis jeb Zdeneks Ržegoržs

Karalis, kas solīja savu meitu par vīru tam, kas velnu uzvarēs, bija izcilais čehu aktieris Zdeneks Ržegoržs. Savas aktiera karjeras laikā, viņš ir iejuties vairāk kā 60 dažādās lomās gan uz teātra skatuves, gan kino. Lai gan aktieris nomira 1994.gadā, 74 gadu vecumā, Čehijā viņu atceras bieži, īpaši kā mežsargu no pasaku filmas „Hajnej, Kubo, Anče!”

Princese Zeltīte jeb Miroslava Součkova

Pats Sprīdītis par Princesi Zeltīti teica šā: „Sprēgā kā dimanta šķiltaviņas, Dzeļ kā čūskas dzelonītis!” Miroslava ir čehu aktrise, kas savu karjeru uzsāka Čehoslovākijas bērnu teātrī. Kopš 1982.gada aktrise ir filmējusies vairāk kā 10 dažādās filmās. Filmējoties Sprīdītī, aktrise bija 20 gadus jauna. Vēl pagājušajā gadā aktrise spēlēja lomu čehu televīzijas seriālā „Okno do hrbitova” (latviskais tulkojums varētu būt – „Logs uz kapsētu”)

Velns jeb Miroslavs Horačeks

Kurš gan neatceras velna deju „Sprīdītī”? tik augstu lēkt var tikai pārdabiska būtne. Un zaudējot ragu, velns uz zemes nerādīsies vēl līdz 2985.gadam. Paldies tev, Sprīdīti! Bet ja nopietni, tad šim čehu aktierim bija 35 gadi, kad viņš spēlēja šo lomu. Savā aktiera karjeras laikā, viņš ir nospēlējis teju 10 dažādas lomas un pazīstamāks viņš, protams, ir savā dzimtenē, Čehijā.

Ragana jeb Antra Liedskalniņa

Ļaunā ragana, kas centās nodarīt pāri galvenajam varonim dzīvē ar sirdi un dvēseli piederēja teātrim, tieši viņa ir teikusi „Labāk aktieri nošaujiet, nekā izmetiet viņu no teātra!” Aktrise tika dēvēta par prīmu un ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Uz teātra skatuves viņa ir spēlējusi tādās izrādēs kā „Pazudušais dēls”, „Pūt, vējiņi”, „Žanna d’Arka”, „Ilgu tramvajs”, kopumā vairāk kā 30 dažādas lomas. Bet nozīmīgākās kino lomas bija filmās „Vētra”, „Pūt, vējiņi”, „Akmens un šķembas”, „Šīs bīstamās balkona durvis” un „Tarāns”.

Antra Liedskalniņa mirusi 200.gadā, 69 gadu vecumā pēc tam, kad bija atgriezusies no rehabilitācijas centra, diemžēl aktrise slimoja ar hronisko alkoholismu un par savu slimību viņa nebaidījās runāt apskaidrības brīžos.