Ieskats filmas sižetā un tajā, kas likās interesants personīgi man.
Filmas ilgums: 1 h 57 min. 2007. gads. Direktors: Tims Bērtons. Aktieri. Svīnijs Tods: Džonijs Deps, Misis Loveta: Helēna Bonhēma Kārtere, tiesnesis: Alans Rikmens, Pirelli: Saša Barons Koijens, Bīdls: Timotijs Spalls u.c.
Stāsts ir par bārddzini Bendžaminu Bārkeru, kurš tiek izsūtīts uz cietumu un šķirts no savas sievas un meitas. Atkal atgriežoties Londonā, kopā ar savi līdzgaitnieku, viņš cer atrast tiesnesi, kas viņam piesprieda ieslodzījumu, lai atriebtos ne tik vien kā par pāridarījumu, bet arī par zaudēto laiku, ko viņš būtu varējis veltīt savai mīļotajai sievai. Tagad viņš sev ir iedevis jaunu vārdu - Svīnijs Tods.
Pietauvojoties krastā, viņam atkal ataust atmiņas par senajiem laikiem un viņš cer, ka varēs atvērt savu bārddziņa veikalu (kā nu to sauc). Atgriežoties vecajās telpās, šeit neviens gandrīz vairs nesaimnieko, kā vienīgi misis Lovetta, kura piesmakušajā priekštelpā cep savus briesmīgos pīrāgus, kurus pat klaidoņi knapi apēstu. Svīnijs ir pirmais "klients", kurš šeit iegriezies pēc ilga laika un palikušas šeit ir tikai kā vecās fotogrāfijas, noputējušas mēbeles, vēl šis tas un augšstāvā, protams, Svīnija Toda sen neredzētie "draugi" - bārdas naži. Loveta pastāsta, kas šeit sen ir noticis - ka viņa sievu drīz pēc Svīnija aizvešanas ir aplidojis jau cits vīrs.
Tā nu filmas gaitā Svīnijs Tods pierāda savu amata prasmi - publiski uzvarot sacensībās un gūstot ievērojamību ļaužu vidū. Gandrīz vai visus šīs Flītstrītas ļaudis viņš ir nolēmis nāvei - pārgriežot rīkli ikkatram, kurš dodas apgriezt bārdu, bet vēlāk, no krēsla cauri grīdai iekrīt pagrabstāvā, kur nu tie varēs degt elles liesmās. Jo vairāk nogalināto, jo mazāk nogalināto.
Cilvēku gaļa nonāk pīrāgos, briesmīgā smaka - notekās. Noris cīņa par meitenes Džoannas izglābšanu, ienaindnieku nogalināšanu. Svīnijs Tods apprec misis Lovetu. Nauda nāk nākdama, bet līdz ar to arī posts - nejaušības dēļ, Svīnijs Tods nogalina savu sievu, kuru gan viņš neatpazīst - uzskatot to par noklīdušu, zaglīgu klaidoni, pagrabā dejojot ar Lovetu, viņš runā, ka nu tikai sāks dzīvot pa īstam UN iegrūž viņu krāsni, kur jau demsitiem cilvēku ir dedzināti un pārvērtušies pelnos. Turot rokās savu sievu, mirst arī viņš pats - no mazā zēna rokas, kuru viņi bija paņēmuši padzīvot pie sevis, tā kā šī zēna aizbildnis (sauksim to tā) Pirelli arī ir miris.
Vēl ir arī citas ainas, bet interesantākie pieturas punkti man šķita:
brīdis, kad Svīnijs Tods pašā filmas sākumā kā filmas kadrus atsauc atmiņā pēdējo reizi, kad redzēja savu sievu (jā, viņai bija brīnišķīgi dzelteni mati)
kad Loveta dzied dziesmu par briesmīgākajiem pīrāgiem visā Londonā, ik pa brīdim piebeigdama kādu tarakānu uz galda
protams, arī rīkles pārgriešana (nebija nekas baiss, par daudz asiņu)
brīdis, kad Svīnijs Tods baznīcā knapi sadūšojas noskūpstīt savu nākamo sievu
bet, kopumā interesantākās bija tieši dziesmas raksturīgākajām ainām. Tiesa, ja nesaprot angļu akcentu, ir grūti iedziļināties filmas jēgā. Bet filma ir lieliska.
ja ieinteresēja, noskatīties var šeit (sākumā mazliet bremzē): http://www.fanpop.com/external/10428676 (cerams, ka aizies)
