Masīvs svieciens!
Kadiljaks uz trases.
Disney sen papildina savu princešu klāstu, jo vecās ne īpaši atbilst mūsdienu trendiem un to adaptēšana liek daudzu sēžamvietas sadegt pelnos, tāpēc jaunas radīt vieglāk. Protams, tās visas ir pasakas un šeit mēs tikai radam pasaku, cik drosmīgas un neatkarīgas spēj būt princeses. Mēs par radošumu. Mēs par Zaļo Vašingtonu.
Šo princešu katalogu tagad tehniski papildinājusi Raja, lai gan te grūti teikt, cik ļoti viņi ietilpst šajā rāmī, jo tomēr problemātisks ir skuķis. Vismaz Interneta 34. noteikumā ieviesusi gan kārtējo apakšpunktu. Vismas pūķene.
Pandēmijai esot, Raja ar pūķiem faktiski kļūst par otro vispelnošāku filmu pēdējā gada laikā, knapi aizrāpojot līdz 110 miljonu atzīmei, runājot tikai par kinoteātru ieņēmumiem. Labākajā gadījumā filma nopelnījusi ap 50 miljoniem. Kas notiek Disney+ platformā grūti spriest, D neatzīstas, tomēr apšaubāmi, ka filma vispār jelkad izzies plusā, vēsturiski un praktiski atskatoties filma noteikti izmaksāja ap 150 miljoniem, tieši tik daudz maksāja Moana un Raya tehniskajā līmenī ir mazliet attīstītāka.
Salīdzinoši - Universal Pictures 2020. gadā ļoti lielījās ar Trolls 2, ka strīmingu servisos tie atnesuši 150 miljonus. Tāpēc negribot nāk doma, ka Disney zaudē lielu naudu uz Raju. Taču Trolls salīdzinoši izmaksāja 90-110 miljonus, kas ir mazliet lētāk un vieglāk atpelnāms.
Protams, te napalīdz cena 30 dollāros par ekskluzīvu piekļuvi filmai Disney+ platformā. Kā arī pats serviss, oficiāli, ne visur ir pieejams. Kas tagad ir mainījies - nezinu. Un tam visam pa virsu salīdzinoši viduvējas atzīmes.
Tāpēc kopējā fonā Raya and the Last Dragon ne īpaši veicas. Te protams nedrīkst aizmirst dažādu grabuļu esamību, kam ir arī cits pamatojums, par to vēlāk, kuri arī noteikti atnesīs savu vagona sastāvu ar kāpostu, kas tomēr ļaus lielajiem bosiem uzturēt savas villas un jahtas.
Vizuālais segments
Disney faktiski varētu atvērt savu banku, tāpēc mūsdienu lielbudžetu animācijā viņi nespēj sagādāt nekādu pārsteigumu grafiskajā vidē. Būtu dīvaini, ja tas tā būtu. Lai gan pārsteigumi retu reizi notiek un Pixar liekam mierā, jā viņi pieder “D”, tomēr spēlējas viņi savā smilškastē galvenokārt.
Raja grafiskajā detalizācijā neizsauc izbrīna efektu, tomēr scēnās turp un šurp sagādā savu realistiskās dabas demonstrāciju. Apkārtējā vidē detalizācijā ar neaptaliek, dzīvība fonā rit, katrs nodarbojas ar savu. Laiks iet uz priekšu un pasaule tam līdzās, lai gan jautājums par statujām - kāpēc tās nedrūp, paliek atklāts.
Ēnas un apgaismojums ir patīkams, pa savam nereti rada mājīguma atmosfēru un liek mazliet izbaudīt mieru.
Runājot par personāžu dizainu. Pa faktam, diezgan klasisks Disney dizains, nekā tāda izlecoša, neskaitot etnisko pārstāvniecību animācijā, kam mūsdienās ir liela nozīme lielos darbos. It īpaši šim, kuram aizdomīgi daudz bija tieši āzijas izcelsmes, aktieri tajā skaitā. Vai tiešām kāds netēmēja uz Ķīnas tirgu. Apšaubāmi. Protams, tas viss sižetiski attaisnots - droši vien, bet gluži nē. Šim darbam patiesībā ir ļoti daudz pieejamu materiālu par izstrādes posmiem, kuros pašā sākumā Raja bija drūmāka un pūķi niknāki. Tie pēc sava dziaina bija tuvāk tiešī Ķīnas pūķu vizualizācijai un attēlojumam, tomēr kaut kādā mirklī viss izmainījās.
Internetā ātri vien cilvēki saskatīja aizmodīgu sejas līdzību starp Pūķeni un Elzu no “Frozen”. Un tam ir savs komerciāls pamatojums - paskatieties uz tonnām ar grabuļiem un smukumlietiņām, kas pārdodas ar šo pūķeni. Jautājumi atkarīt. Pilnībā. Pūķene tomēr ir tas galvenais kodols, kuru tomēr atceries un internets arī. Fanfikus noteikta rakstura parādījās jau pirmajās “treilera” dienās. Tāpēc dizaineriem un mārketologiem šeit protams cepuri nost.
Pūķenei, cilvēka formā esot, faktiski demonstrē to mūždien esošo ņjaš-maš meiteni, ar džemperi divus izmērus lielāku, kuru vienmēr gribas paraustīt aiz vaidziņiem un citādi baburzīt.
Pasaules uzbūve
Šeit ir neviennozīmīgas pretenzijas. Pa savam, vakumā, neskatoties ne uz ko - pasaule tiešām izstrādāta, detalizēta, dāžas tautas ar kultūras, sociālām un ekonomiskās īpatnībās. Un ir interesanti tās pavērot tajos nelielos brīžos, kad tiek demonstrētas.
Izejot plašajā pasaulē - nozagts no Avatara (ne tas kur zili humonoīdi lēkā), nokopēts un pārtaisīts. Var piekrist. Pārāk lielas sakritības daudzos posmos. Ne tikai tautas un centrālā spēka esamībā, bet pat personāžos novērojas tā vai citā līdzība. Namaari ir Zuko. Raja -Angs. Bouns - Soka, utt… Jā tie ir dažādi personāži pa savam, tomēr līdzības, gan šur un tur ir pārāk ciešas un uzkrītošas, lai paliktu nepamanītas - vismaz zinātājiem. Iespējams, kā seriāls, tiešām nostrādātu, sanāktu attīstīt un izveidot savu unikālo pasauli, tomēr priekš filmas formāta, sanāk, ka pasaule pa savam ir pārbāzta un nekocentrējās ne uz ko, mētājot tevi no viena notikuma pie otra. No vienas puses nav slikti, faktiski filma nekur neiekarās un skatīšanas laikā nenogursti, tajā pat laikā gribas zināt vairāk par dažādiem momentiem, notikumiem un vietām, eošās paules dažādajām klutūrām un to īpatnībām.
Stāsta morāle - draudzība ir maģija
Kamēr Raja ar pūķiem tomēr cenšas vizuāli un pasaules piepildījumā, tad sižetu un notikumu ziņā it nemaz. Tas atgādina domrakstu sākumskolā par to ko man patik darīt brīvajā laikā. Jau pirmajās demit minūtēm saproti, par ko būs filma, paredzot, kas notiks, kas būs un kā viss atrisināsies.
Sajūta, ka autori izdomājot pašu pasaules konceptu un tā uzbūvi, nebija spējuši izdomāt galveno - kā attīstīt personāžu un apkārt esošo pasauli. Tāpēc visas konfilkta situācijas, kas rodas notiek līmenī, tu man neiedevi paspēlēties ar lelli, tāpēc konfekti tagad tev nedošu. Un to risināšana notiek pēc līdzīga principa. Ne iekšēja konfilkta, ne spiediena no savējiem, nedz cīņa ar iekšējo es pārvarot desmitiem un pat simtiem gadu ilgus konfliktus starp tautām. Un to kā šīs tautas pēkšņi salabst tā it kā nekā nebūtu bijis. Neharizmātiski personāži - pēc 2 nedēļām, kopš skatīšanās - neatceros nevienu personāžu, kuru kā sauca, varu vizuāli aprakstīt, bet tas ir viss, nedz rakstura iezīmes, nedz kaut ko izceļošu šim personāžam. Ja jau salīdzinam ar Avataru - tad tur pēc daudzajiem gadiem, var atcerēties gandrīz vai visu par personāžiem.
Kas ar sociālajiem trendiem - grūti teikt, cik “girl power” šeit ir lielā mērā neskaitot abus galvenos varoņus, pat šeit ir viss tik neitrāli un pliekani, ka neizsauc neko, kas ir viena liela problēma pa savam - animācija pēc sevis neatstāj neko - ne emocijas, ne pārdomas.
Raju un Pēdējo Pūķi negribas jel kādi pelt. Ne tādēļ, ka tā būtu laba, lai gan pa savam ir, tomēr tā necenšas un neizrāda nekādas ambīcijas, sižeta ziņā. Būdama krāsaina, detalizēta un bagāta ar notikumiem, taču jau pēc nedēļas faktiski neko neatceries, vien nosacītus siluetus un vietas. Noteikti būdama interesanta mazākajiem, tomēr pat jau 12+ skatītājiem varētu sākt kļūt garlaicīga, par pieaugājiem pat nerunāsim - tieši sižetiski. No izklaides viedokļa viņa tomēr vairumā apmierinās amocijas un kāri uz “ņjaš-mjaš”. Kas ir ļoti žēl, ņemot vērā, kādas pūles ir pieliktas (Avatara aizlienēšanā, ne tas kur zilie humanoīdi lēkā) pasaules detalizācijā.
Skatieties to labāko! Kadiljaks prom.
