›

Piecas labas, taču nezināmas šausmu filmas 17

172 0

Pašpasludināts šausmu fanāts ir nolēmis dalīties ar savu apsēstību arī ar spokiem. Vispirms daži triviāli fakti, lai šķietu tiesīgs spriest par to, kas ir labas un kas ir nezināmas jeb, precīzāk, maz-zināmas šausmu filmas. Esmu redzējis ~2100 filmas, no kurām 826 ir šausmu filmas (Nē, es nepierakstu visas blociņā kā apsēstais, vienkārši IMDb ir ļoti ērts statistikas uzturēšanai), no kurām vairāk kā puse ir šī gadsimta filmas, īpaši tendēts esmu uz tā sauktajām indie šausmu filmām jeb neatkarīgo kino - šausmu filmas ar mazu budžetu, mazpazīstamiem aktieriem, režisoru u.tml., minimālu izplatīšanu (DVD, VOD u.c.), neeksistējošu reklāmu u.c. Nākotnē vēlos būt režisors - manos vecākos rakstos varat atrast divas manas bezbudžeta īsfilmas (pēdējā pievienota arī šī raksta beigās). Bieži gan mani nomāc tāda doma, ka man nav talanta uz šo, tikai liela vēlme.

Ļaujiet piebilst, ka tam, kādos apstākļos šausmu filmas skatās, ir liela nozīme. Tici man, tās būs labākas vienam/divvientulībā un tumsā, nekā ar draugiem, diskusijām un čipšu paku radīto skaļo troksni.

Dienvidu virzienā. 2015. gada horror anthology jeb pilnmetrāžas šausmu filma, kas sastāv no vairākām īsfilmām, kas savstarpēji sasaistītas. Īsa anotācija: Pieci nogurušu ceļotāju likteņiem sekojoši, savā starpā saistīti stāsti par vienu garu nakti uz vientuļa tuksneša ceļa. Jau skan diezgan interesanti, vai ne? Ja ziniet tādas filmas kā "VHS" franšīzi, tad šī ir liekama tikpat augstā plauktā, kā viena no labākajām 21. gadsimta šausmu antoloģijām. Labi nostrādāti vizuālie aspekti, netiek radīts lētuma iespaids, stāsti ir patīkami dīvaini un atmosfēriski, baisi. Šīs filmas izvēlē Tev var palīdzēt fakts, ka morāli vieglāk ir noskatīties vairākus īsus stāstus, nekā vienu garu.

13 Nāves spēle 2006 gada... Autors: Twisted Content Piecas labas, taču nezināmas šausmu filmas

13: Nāves spēle. 2006. gada indonēziešu šausmu filma par finansiālu un visādu citādu problēmu nomocītu vidusslāņa ofisa darbinieku, kurš saņēma anonīmu zvanu ar lielisku piedāvājumu - izpildīt 13 uzdevumus un tikt pie lielās naudas balvas. Redzēju filmu vēl ļoti jauns un tā uzreiz nokļuva manu topu augstumos. Pēc visiem šiem gadiem joprojām domāju, ka ir vērts noskatīties. Filma ir ļoti dinamiska, no drāmas vari nebaidīties, bet sēdi un baidies, no tā, kāds būs iznākums jo sižets ir šīs filmas trumpis. Cienīga mistērija. Amīši pāris gadus atpakaļ izlaida rīmeiku, kā jau viņi to parasti dara ar labām ārzemju filmām, taču pagaidām boikotēju to.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Bailes. 2013. gada britu šausmu filma, meža un vientulības atmosfēra. Filma ir par pārīti, kuri smagi apmaldījušies un tos sāk vajāt mistērisks slepkava bez zināma motīva. Jā, izklausās briesmīgi klišejiski, taču režisoram izdevās pasniegt vecu ideju nedaudz labāk, kā lielākajai daļai tas sanāk. Samērā lēna, taču atmosfēriska un izturēta, kā labs viskijs. Es nodēvētu šo par moderno slašeri. Jāpiemin gan, ka kritiķiem šī filma patika labāk, nekā pārējai publikai.

Sauna. 2008. gada Somu un Čehu šausmu filma, somu un krievu valodās uzņemta. Art-house subžanra smadzeņ-drāzis. Filmas trumpis ir depresīvā atmosfēra un viduslaiku noskaņas vide. Sižets: 25 gadus ildzis karš starp Zviedriju un Krieviju tuvojas beigām, tikmēr divi brāļi, kuru uzdevums ir noteikt jaunās robežas starp abām valstīm, tiekas ar savu likteni pēc vardarbības pret kādu sievieti. Nav pārāk saprotami, vai ne? Mistērija ir otrs treknais žanrs šeit. Ar savu 83 minūšu īso skrējienu filmas neliks Tev vilties, kaut gan gaumei jābūt kaut nedaudz uz mistērijām vērstai. Ja zini filmu "Valhalla Rising" un tā tev patika, tev pavisam noteikti patiks šī.

Noroi (The Curse). 2005. gada Japāņu meistardarbs pseido-dokumentālo šausmeņu subžanrā. Pseido-dokumentālo šausmu filmu sarakstā ietilpst tādas filmas kā "Blair Witch", "Grave Encounters", "As above, so below" u.c.. Šī ir mana iecienītākā filma konkrētajā subžanrā. Sižets: Dokumentālās filmas veidotājs izmeklē šķietami nesaistītus paranormālos incidentus, kurus vieno senā dēmona Kagutaba leģenda. Filma ir samērā gara un lēna, taču Japāņu filmas gluži vienkārši ir dīvaini citādas, un tur arī slēpjas tas šarms. Ja neesi redzējis nevienu japāņu, ķīniešu vai korejiešu filmu, iesaku nesākt aziātu kino maratonu ar šo filmu.

Reklāma