Pēc Dmitrija Bertmana, „Gelikon” teātra dibinātāja, atmiņām
90. gadu sākumā Mahariši institūts piedāvāja eksperimenta kārtā noorganizēt bezmaksas TM kursu. Mēs visi smējāmies, bet mūsu diriģents, pats vecākais un nopietnākais no mums, lamājās uzzinot, ka vajadzēs meditēt. Interesanti taču!
Gribat vai nē, bet sākās brīnumi. Sākumā aizvien veselāks kļuva Tihonovs, viņš bija diabētiķis, bet kad pēc sezonas viņš gāja nodot asinis, atklājās, ka cukura līmenis ir strauji samazinājies.
Pēc tam teātrim atnāca ielūgums no angļu vēstniecības uz Liverpūles meditējošo aktieru festivālu, kurā piedalījās arī Pols Makartnijs un Monserats Kabaljē un vēl daudzas zvaigznes.
Aizlidojām, uzstājāmies un jau taisījāmies atpakaļ uz Maskavu, kad mums paziņoja, ka Mahariši aicina uz savu rezidenci Holandē. Mēs sniedzam viņam veselu koncertu un te viņš mūs lūdz nodziedāt «Подмосковные вечера».
Dziedam. Un kā atbildi viņš teic runu un sola, ka mums paveras milzīgas karjeras iespējas.
Varbūt tā ir arī sakritība, bet kopš tā laika viss sākās. Teātrim krasi pieauga skatītāju interese, drīz vien mēs ieguvām valsts statusu, mums izveidojās savs orķestris – kopumā sākās viss tas, kas pašlaik ir teātris Gelikon.
http://www.rg.ru/2008/02/07/maharishi.html
http://artakter.ru/category/theatre/gelikon-opera/
http://www.chaskor.ru/news/gelikon-opera_prazdnuet_yubilej_16396
