Tā jau forši, tāds nedaudz wannabe-coyote-fly-bumsix. Vienīgais, ko varu piebilst, ir - melodiju motīvi visu laiku šķiet atvasināti Guettas utt., kas, lai arī acīmredzot iekļaujas šajā žanrā, tomēr atstāj iespaidu, ka esat paņēmuši visas kanoniskās progressive house vērtības un stereotipus un sausi salikuši kopā. Dažās vietās melodija šķiet ļoti laba un attaisnotu savu repetīciju, bet tomēr kādā brīdī kļūst pārāk primitīva. Iesaku vingrinājumu - padungo melodiju pie sevis lēnākā tempā un padomā, vai tā varētu potenciāli būt bērnudārza plaukstiņsitamā dziesma. Ja jā, var sākt domāt, ko tieši uzlabot un kā to padarīt par to, kas asociējas ar šo mūziku - deju zāle, karsti, sanarkojušies cilvēki, skaistas, vaļīgas meitenes (ne ar domu, ka šie cilvēki to klausīsies, bet ka mūzika nodod šīs sajūtas klausītājam).
Ļaujoties iepriekš dzirdētiem principiem rodas maldīgs priekšstats, ka "tā tacu nevar nošaut greizi", kas tā nepavisam nav - progressive house labāko piemēru burvība ir tajā, ka neskatoties uz melodijas vienkāršību, tā tomēr ir ļoti pārdomāta un nekādā gadījumā muzikāli primitīva. Reku vari paskatīties Martin Garrix interviju, kur viņš parāda, kā so-so patternā viņš ieliek "āķi" - vienu lieku noti, kura skaņdarbu uzreiz padara interesntu. https://www.youtube.com/watch?v=CfCmoEixxro
Ieteiktu iegādāties kādu lētu midi keyboardu vai launchpadu, ja vēl nav, un pamēģināt vairāk džemot dzīvajā (ja vēl tā nedarat). Veidojot melodijas uzreiz programmā, var viegli ieciklēties uz vienu un to pašu un parādās slinkums kaut ko mainīt, kamēr live spēlēšanā uzreiz parādās iespējas izmēģināt dažādas idejas.
Nebaidieties eksperimentēt, mazāk atgremojiet klubus, uzdrīkstieties būt oriģināli! Veiksmi!