PAR FILMU UN FILMAS TAPŠANU
Piejūras Klimants 1974 varēja būt viena no visorģinālakajām latviešu filmām. Diemžēl Rolanda Kalniņa filma Piejūras klimats 1974 tā arī nesasniedza ekrānus un dēļ padomju cenzūras gandrīz tika iznīcināta, saglabājušās tikai nepilnas 30 minūtes. Darbs pie šīs 1974. gada vasarā iesāktās filmas nekad netika pabeigts. Pēc pirmā filmas materiāla atrādīšanas Maskavā, PSRS Valsts Kinematogrāfijas komitejā, tika pavēlēts mainīt tās stilistiku. Režisora izvēlēta spilgtais, nosacītais un nepārprotami ironiskais stils pēc padomju funkcionāru domām nederēja stāstam par gāzes kantora brigādi. 1974. gada otrajā pusgadā turpinās darbs pie iespējamām izmaiņām, lauzta deguna dēļ tiek nomainīts arī galvenās lomas atveidotājs Ivars Kalniņš, taču gada pēdējās dienās tiek izdota pavēle par Piejūras klimata uzņemšanas pārtraukšanu un izdevumu norakstīšanu zaudējumos. No uzņemtā materiāla saglabājušās apmēram 20 minūtes – gan melnais materiāls, gan kino proves, kas 1992. gadā tika apvienotas īsfilmā, pierādot, ka Piejūras klimats varēja kļūt par vienu no oriģinālākajiem Latvijas kino darbiem. Ja nu kādam ir velme izlasīt scenārīju, tad Olafs Zellis savu scenāriju ir pārstrādājis stāstā Piejūras klimants (2015).
FILMAS APRAKSTS UN SIŽETS
Veselīga sarkasma un ironijas pilnais, spraigais un rotaļīgais 70. gadu reāliju un darba kolektīvu attēlojums būs interesants un patiesi izklaidējošs arī šodienas lasītājam. Stāsts ir par trīs jauniešiem — Ēriku, Hariju un Gunti, kuri strādā Gāzes pārvaldē, tomēr prāts viņiem vairāk nesas uz izklaidēm.
Pludmalē Ēriks, uzdodoties par apavu fabrikas galveno inženieri, iepazīstas ar skaistu meiteni Dainu, kura, kā izrādās, ir gāzes kantora jaunā inženiere. Vēlāk Ēriks un Daina satiekas amatierteātra izrādē, atveidojot Kleopatras un Antonija lomu.
ROLANDS KALNIŅŠ
Varbūt pirmajā brīdī šķiet mazliet dīvaini – par veiksmes stāstu nosaukt likteni, kurš tā lauzts un dragāts kā nevienam citam latviešu kinorežisoram. Viņa filmas tika cenzētas un aizliegtas, tās uz divdesmit gadiem tika izrautas no latviešu kinovēstures konteksta un apauga ar leģendām, bet Rolands Kalniņš nesalūza.
Rolands Kalniņš pašlaik ir vecākais kinorežisors Latvijā, viņš dzimis 1922. gada 9. maijā Latgalē, Ludzas (kādreizējā Zilupes) rajona Istras pagasta Vecslabadā pasta ierēdņa ģimenē. Gandrīz desmit gadus pēc Rolanda piedzimšanas ģimene pārcēlās uz Rīgu, un kopš tā laika Kalniņš sevi sauc par izteiktu pilsētas cilvēku. Varbūt tāpēc tik daudzās režisora filmās Rīgas tēls izstrādāts ar īpašu mīlestību.
Akk nostaĺğija.. +++