Lidija Freimane (1920 – 1992) ir viena no izcilākajām 20. gadsimta latviešu aktrisēm. Freimane divas reizes tika apbalvota ar PSRS Valsts prēmiju un ieguva PSRS Tautas skatuves mākslinieces nosaukumu. Dzimusi ārpus Latvijas – Rumānijā, Dondjušenu ciemā, kur dienēja viņas tēvs, intendantūras virsnieks. 1921. gadā ģimene atgriezusies Rīgā, un meitai vispirms izvēlēta karjera ekonomikas zinībās – 1941. gadā viņa beigusi Olava komercskolu un sākusi strādāt Latvijas Kredītbankā, 1944. gadā kopā ar banku evakuēta uz Vāciju. Tomēr 1945. gadā Lidija Freimane atgriezās Latvijā un turpināja ceļu, ko aizsāka jau 1943. gadā, iestājoties Rīgas Dramatiskā teātra studijā. 1947. gadā Lidija Freimane absolvē Drāmas teātra studiju un uz 45 spožiem gadiem kļūst par Drāmas, vēlāk Nacionālā teātra aktrisi. Pazīstamas lomas - Orta "Pūt vējiņi", Artura māte "Ilgajā ceļā kāpās".
Harijs Liepiņš (1927 – 1998). 50 gados uz skatuves un kino nospēlējis vairāk kā 250 lomu, no kurām liela daļa bijušas galvenās. Dzimis tagadējā Ipiķu pagastā. 1935. gadā pārcēlies uz Rīgu, mācījies Rīgas 28. vidusskolā un Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. Kara laikā iesaukts vācu gaisa spēku izpalīgos, pēc kara pusotru gadu bijis ieslodzīts nometnē Vorkutā. Pēc atgriešanās Rīgā uzsācis mācības Dailes teātra studijā, ko pabeidzis 1949. gadā. Turpmāko skatuves darbību saistījis tieši ar Dailes teātri. Filmējies no 1955. gada gan Rīgas Kinostudijas, gan vairāku citu PSRS kinostudiju filmās. Harija Liepiņa vārdā nosaukta balva, kuru kopš 2005. gada piešķir Latvijas aktieriem par izcili spilgtu aktierdarbu pagājušā gada laikā kino, televīzijā vai radio, kā arī iepriekšējo sezonu laikā. Nozīmīgākās lomas - Uģis - Jāņa Raiņa – „Indulis un Ārija”, titulloma - Viljama Šekspīra – „Romeo un Džuljeta”, titulloma - Viljama Šekspīra – „Hamlets”, Kangars - Jāņa Raiņa – „Uguns un nakts”, kņazs Miškins - Fjodora Dostojevska – „Idiots”, titulloma - Migela de Servantesa – „Dons Kihots”. Pazīstamākās lomas kino – „Ilgais ceļš kāpās” – Osvalds, „Emīla nedarbi” - Emīls Svensons.
