Vēlos Jūs iepazīstināt ar filmu "Home room" (2002).
Filmas sižets aizsākas ar apšaudi vietējā vidusskolā. Daži izdzīvojušie no visiem klasē klātesošajiem ir kāda meitene Alicia un Deanna (Alīša un Deana?). Pirmā meitene, kā noskaidrojas filmas beigās, iesākumā bija normāla pusaudze (nekas dīvains, ne uzvedība, ne izskats), bet vēlāk viņu varēja identificēt kā gotisku, diezgan agresīvu un apkārtējos atgrūdošu personu, kura ir zaudējusi sevis turpinājumu (kādu daļu no sevis - to var saprast tikai filmas beigās).
Otra meitene nonāk slimnīcā ar pārsistu galvas labo pusi un viņai rādās nakts murgi. Alīša direktora un policijas spiesta nāk apmeklēt Deannu, kura raustās pa miegam un kura ir tādas meitenes tips, kā priekšzīmīga, bagāta tētuka meitiņa, kurai pat ir sava automašīna un kurai nav pilnīgi nekā kopīga ar Alīšu. Bet vienīgais kopīgais viņām abām ir šis notikums - viena noskatās visu šo slaktiņu un noskatās, kā cilvēki mirst, otra gandrīz mirst pati un sāk mirt garīgi. No iekšienes. Visi ziedi nāk no vecākiem, gandrīz neviena apmeklētāja. Vienīgais ciemiņš Deannai ilgāku laiku, kamēr viņa izveseļojas, ir Alīša.
Izmeklētājs vēlas atrast atbildi - kāpēc ir jānoslepkavo savi vienaudži. Kādi tam visam ir motīvi. Kādēļ Alīša, kura dienu pirms apšaudes zināja par to, kas notiks, nebrīdināja pārējos un policiju par gaidāmo? Filmā var mazliet no cita skatupunkta uzzināt par to, kas jau sen ir zināms - ka nauda ne vienmēr nes laimi. Deanna, kuru pilnībā apgādā vecāki ar vairāk nekā vajadzīgo, ir garīgi mirstošs cilvēks, ar tieksmi uz nobeigšanos (nesekmīgu) un kura nespēj pievaldīt savu muti (ja kāds skatīsies, sapratīs. Tajā brīdī, kad Deanna klases priekšā izgāzīs to, kāpēc Alīša bija tajā pat slimnīcā un kādēļ tieši palātā 201. (ja nemaldos)).
Filmu varbūt derētu noskatīties vidusskolas skolēniem, kuri mēdz sist un aizskart citus tikpat vien kā viņu izskata vai būtības dēļ. Varbūt daži atjēgtos, ka tam, ko viņi dara, nav patiesas jēgas. Jā, es filmā saskatu daudz ko kopīgu ar sevi - arī mani vidusskolā aiztika un vienmēr es redzu ka vidusmēra cilvēki jocīgos cilvēkus realitātē uztver kaut kā negatīvi. Kā arī bieži vien dusmas ir tikai slēptas sāpes, jo ja nebūs dusmu, sāpes pāraugs bailēs un neviens negrib to pieļaut..
īstenībā šo filmu nav tik viegli aprakstīt, vieglāk ir vienkārši noskatīties. Iesaku noskatīties visiem, kuriem patīk dziļdomīgas reālistiskas filmas ar baigajām morālēm, atziņām, raksturu un statusu sadursmēm.
