Vieglas uzvedības teicamniece vēlreiz ļauj paskatīties uz jaut it kā zināmām dzīves patiesībām kā, piemēram, meliem ir īsas kājas un patiesība vienmēr nāk atklātībā. Nedaudz neierasti šādas patiesības skatīt vaigs vaigā tīņu komēdijā? Tā sākumā varētu šķist, ja vien nebūtu viens liels BET. Proti, šī nav gluži tipiska tīņu komēdija (laikam arī tāpēc, ka galvenie personāži nav gluži tīņi), drīzāk apstākļu sakritība, jo filmas tēmu būtu daudz grūtāk iznest gaisā citā vidē.
Filmas galvenās varones Olīvas veiktās darbības apliecina to, ka cilvēku (jauniešu) fantāzijai nav robežu un ir ļoti daudz dažādu veidu kā pašapliecināties. Taču šoreiz viss notika nedaudz savādāk kā bija domāts. Olīvai vienkārši gribējās izdomāt kādu jauku pasaciņu par to, ko viņa darīs vai ir darījusi brīvdienās (pateikšu priekšā, runa ir par nevainības zaudēšanu), taču šoreiz baltie meli nonāca tādās ausīs, kurās nevajadzētu. Nezinu kā citiem, bet arī man kā vienkāršam mirstīgajam skolas laikā ir sanācis nedaudz piefantazēt savas ieplānotās aktivitātes, jo ne vienmēr gribējās atzīt, ka nekas jau patiesībā nav ieplānots un brīvdienas ir paredzēts pavadīt nedarot NEKO (kam patiesībā nav ne vainas, jo vismaz uz pāris dienām var atslēgties no sociālās dzīves). Atpakaļ pie filmas :) Interesanti, ka šoreiz ziņa par Olīvas „aktivitātēm” tālāk izplatījās nevis caur „vietējo” tenku vāceli, bet gan caur skolas reliģiozo jauniešu grupiņas līderi (arī samērā oriģināli attiecībā pret citām tīņu komēdijām). Nedaudz vēlāk gan izrādījās, ka šīs grupiņas morāle dažam labam tās dalībniekam ir maigi izsakoties šķība.
Meliem kļūstot ar vien dziļākiem (sākumā negribīgi, bet ar laiku viņa sāka sniegt īpatnējus pakalpojumus, proti, par zināmu atlīdzību izlikās, ka ir pārgulējusi ar kādu no skolas biedriem tādējādi ceļot viņu „akcijas”), Olīvai beidzot radās atklāsme par to, ka nepamanāmība patiesībā ir labāka par sliktu slavu. Un tā ir viena no spēcīgākajām filmas morālēm. Patika filmas pasniegšanas maniere, proti, pati Olīva bija kā teicēja savam stāstam, jeb pareizāk sakot paralēli filmas darbībai mums bija iespēja klausīties viņas video dienasgrāmatu. Attiecībā uz humoru jāsaka, ka tas bija un bija labs.
Ja reiz jāmin lietas, kas man nepatika, tad tās bija klišejiskās filmas beigas. Es gan kopumā esmu „labo beigu” piekritējs (tad gluži vienkārši ir patīkamāka sajūta izejot no auditorijas), bet šī filma būtu lieliska ar mazāk „saldām” beigām. Šoreiz manā skatījumā tā ir vienīgā darvas karote medus mucā, jo kopumā es tiešām ļoti labi pavadīju laiku un filma noteikti paliks atmiņā.
P.S. Pēc šīs filmas Emma Stouna noteikti būs viena no manām mīļākajām aktrisēm (man tādu nav daudz), jo viņas dabiskums tiešām spēja uzrunāt un radās iespaids, ka Emma ir viena forša meitene. Jums noteikti viņa patiks!
