No vienas puses, drusku dīvaini rakstīt par filmu ar šādu nosaukumu, ņemot vērā, ka pagājušas trīs nedēļas kopš miris galvenās lomas atveidotājs Leslijs Nīlsens. No otras puses, gribas pastāstīt par filmu, turklāt, ja Spokos vēl ir aizķēries kāds, kurš, pieminot aktieri, vēlas noskatīties kādu no viņa filmām, šī varētu būt laba izvēle.
Šajā „Drakulā” galvenokārt parodēta klasiskā 1930. gada filma ar Belu Lugoši, bet nedaudz iesmaidīts arī par 1992. gada filmu „Brema Stokera Drakula”. Sižeta līnija kā parasti: jauns cilvēks tiek nosūtīts uzdevumā pie kāda noslēpumaina grāfa uz Transilvāniju, piedzīvo viņa pilī baisas lietas, tikmēr grāfs jau pako savu zārku un dodas uz jaunā cilvēka dzimteni, lai nosūktu tur kādam asinis.
Gaumīga parodijkomēdija, kurā nav jēlu joku. Brīžam jociņu ir tik maz, ka skatītājs var aizmirst, ka patiesībā skatās komēdiju, nevis īsto „Drakulu”.
Kopā ar Lesliju Nīlsenu skatītājus smīdina arī Mels Brukss profesora Van Helsinga lomā. Aina ar sekcijas veikšanu anatomikumā – viena no manām mīļākajām epizodēm. Tā paņirgāties par nabaga medicīnas studentiem... Vēl atmiņā paliekošs ir Drakulas čardašs (ungāru deja) spoguļa priekšā.
