Viena no prikolīgākajām filmām, ko man gadījies noskatīties.
Johannesburga, Dienvidāfrika, netāla nākotne. Noziedzība un vardarbība ir sasniegusi tādus apmērus, ka policistus aizstājuši roboti.
Robotu izgudrotājs ir Dīons Vilsons paralēli strādā pie mākslīgās inteliģences projekta – MI, kas attīstītos līdzīgi kā cilvēka prāts, spētu just un patstāvīgi spriest. Priekšniecība projektu neatbalsta, tādēļ Dīons savāc metāllūžņos nodotu robotu. Šajā brīdī sākas action.
Vietējā banda nolaupa Dīonu un patur izgudrojumu sev. Tā kā Dīons ir licis Čapijam apsolīt, ka viņš nepiedalīsies nelegālās aktivitātēs, banda izgudro dažādus trikus, kā likt Čapijam noticēt, ka viņš nedara neko sliktu. Pie viena viņi robotam iemāca kruti runāt un uzvesties.
Filma pa lielam turas uz diviem vaļiem – Čapija naivā šarma un grupas Die Antwoord. Sigurnija Vīvere bosa lomā un Hjū Džekmens konkurējoša izgudrotāja lomā lika vilties. Vīveres varone ir galīgi plakana, tas ir, vienšķautņaina un garlaicīga, savukārt Džekmens atveido tipisku garlaicīgu slikto džeku.
