›

Ceļojums rokmūzikā: Transatlantic 1

18 1

Mūsdienu prog rock supergrupa, kurā ir apvienojušies tādi dižgari kā Mike Portnoy (Dream Theater), Roine Stolt (The Flower Kings), Pete Trewavas (Marillion) un Neal Morse (Spock's Beard). Jā, par spēlēšanas prasmi šiem večiem nevar pārmest, bet diemžēl citreiz pietrūkst muzicēšanas. Vienalga tā spēlē grandiozu mūziku un varētu teikt, ka šī ir viena no nedaudzajām grupām mūsdienās, kura spēlē tiešām klasisku prog rock.

SMPTe (2000)

Transatlantic pirmo ierakstu iespējams tā arī viņiem nav sanācis pārspēt. Absolūti progresīva mūzika – sarežģītas kompozīciju uzbūves, kuras ir pietiekami garas, lai cilvēki, kuri ikdienā neklausās prog rock, nespētu izturēt. Tomēr šī ieraksta vērtība ir tā skanējumā un atmosfērā. Klausoties šos skaņdarbus tiešām liekas, ka tu ceļo pa neatklātām, eksotiskām zemēm. Jau ievadošajā 30 minūšu garajā All Of The Above tu iegrimsti citā pasaulē. Un šī noteikti nav drūma un nomācoša pasaule, jo šie skaņdarbi skan gaiši ar diezgan vieglām melodijām. Interesanti, ka noslēdzošā 17 minūšu garā kompozīcija In Held (Twas) In I nav šo mūziķu komponēta, bet tikai aranžēta. Tā ir 1968. gada prog rock grupas Procol Harum epiķis. SMPTe noteikti iesaku, katram prog rock fanam, bet pārējiem šis ieraksts var likties diezgan vienaldzīgs un neinteresants, ko es daļēji arī pat saprastu, jo nekas īpaši revolucionārs un oriģināls šeit nav.

Atzīme – 8/10

Bridge Across Forever (2001)

Supergrupas otrais albums skanējumā neko īpaši jaunu un nedzirdētu nesagādā. Jā, varbūt mazliet smagāks skanējums nekā debijā – balansē starp prog rock un progressive metal, visīpaši noslēdzošajā Stranger In Your Soul. Kompozīcijas ir mazliet sarežģītākas un nav arī tik melodiskas, izņemot mierīgo tituldziesmu, kura ļoti man atgādina kādu dziesmu no Asia repertuāra. Padžemot arī večiem šeit sanāk iekš Suite Charlotte Pike. Tomēr, noskaņas ziņā debija pārsit šo. Šajā ripulī nav tas eksotiskais, atmosfēriskais skanējums. Bet visā visumā jau ieraksts labs, pat gandrīz ļoti labs, ja vien nebūtu tik uzspēlēti grandiozs.

Atzīme – 7,5/10

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

The Whirlwind (2009)

Transatlantic svaigākais ieraksts. Albums sastāv no rokoperas un bonus CD, kurā ir 4 jaunas dziesmas un 4 koverversijas. Bet īpaši aizraujošs gan tas nav, kaut gan Genesis Return Of The Giant Hogweed ir diezgan laba. Runājot par rokoperu, tad arī tur neskan nekas tāds, ko Transatlantic nebūtu jau spēlējuši. Perfekti izspēlēts prog rock ar mazliet progressive metal piesitienu. Praktiski lielākais šīs rokoperas mīnuss ir tās garums. Protams, 80 minūtes priekš vienas dziesmas (skaitās, kā viena dziesma, kas sadalīta 12 daļās) ir absolūti progresīvi, bet vienalga neatstāj sajūta, ka mūziķi pārāk visu stiepj garumā. The Whirlwind pamattēma ir forša un atsevišķas daļas ir labas, bet noteikti šis nebūs mans mīļākais Transatlantic ieraksts. Dzīvajā šis veikums skanēja daudz labāk.

Atzīme – 7/10