local-stats-pixel

Ceļojums progresīvajā rokā: Ayreon- Transitus(2020)0

8 0

Šis, 2020-tais gads pattiešām ir nesis sev līdzi daudz, dažnedažādus brīnumus, it īpaši mūzikā, paldies Dievam labā ziņā.

Šogad, martā mēs dabūjām redzēt kvalitatīvu, smuku Ayreon koncerta albumu, kurā tika spēlēts labākais šī projekta albūms "Into the electric Castle", un dažādas citu projektu un grupu dziesmas.

Bet jau tajā laikā visiem Ayreon klausītājiem sāka rasties jautājums par jauno studijas albūmu. Pēdējos 10 gados Arjens ir papildinājis sava galvenā projekta diskogrāfiju ar trīs studijas albumiem- "The Theory Of Everything" 2013. gadā, kad izlēma sarakstīt vairāk instrumentāli attīstītu( otru manu mīļāko aiz "The Human Equation) albumu, ar jaunu pavisam sižetu, jo agrāk izlaistie bija ar šo sižeta līniju daudz- maz apvienoti. Tālāk nāca albums "The Source", 2017. gadā, kurš atšķirībā no iepriekšējā turpināja veco sižeta līniju, pilnībā noslēdzot albumu "01011001"(2008). Albums bija izveidots progresīvā metāla stilā, sanāca diezgan skaists, melodisks, bija nedaudz salīdzinājumā ar jaunu skaņu, un tā pirmā dziesma"The day that the world breaks down" arī tiek izmantota, kā viens no progresīvā metāla paraugiem.

Pēc šī albuma mēs sagaidijām veselus divus labus koncerta albumus: 2018. gadā "Ayreon Universe", un šajā 2020. gadā "Electric castle live and other tales". Jau šī gada sākumā Arjens noslēpumaini atbildēja nepacietīgajiem faniem, ka gatavo jaunu Ayreon studijas albumu.

Pirmās ziņas par jauno albumu cilvēkiem jau tika paziņotas šī gada maijā, kad tika publiskota tā bilde, un setlists. Nedaudz vēlāk Arjens savā Youtube kanālā sāka likt ārā video rullīšus kā "guessing game", kuros katrā tika parādīti muzikanti/ vokālisti, kuri piedalīsies albuma veidošanā.

Nu pirmkārt, pēc albuma bildes(sk. 1. att.) varēja spriest, ka tas būs protams ka ar citu sižetu, un ļoti sadistisks. Otrkārt publiku pārsteidza pavisam neparasts vokālistu grupējums- no iepriekšējiem palika tikai Tomijs Kareviks(Kamelot) , kurš dziedāja abos iepriekšējos Ayreon albumos, un vienā koncertā, Mihaels Mills(Toehider), kurš tieši tāpat dziedāja iepriekšējos divos albumos, un visos trijos koncertos( pēdējā viņš bija klāt tikai virtuāli, caur video), un vokāliste Simona Simons(Epica), kura dziedāja iepriekšējā albumā, un vēl 2008. gada albumā. Tāpat parādijās jaunākajā koncerta albumā. Nu un vel Marcela Bovio, kura agrāk dziedāja albumā "The Human Equation"(2004), koncertā "The theater equation", un divos pārējos koncertos, kā back- vokāliste. Pārējie vokālisti dziedāja pirmo reizi ar Ayreon, tostarp Cammie Gilbert, Dee Snider( Twisted Sister), utt..

Un protams, mainījās bundzenieks. Nezinu, vai diemžēl, bet agrāk ar Ayreon visus 23 gadus spēlēja Eds Warbijs(Gorefest). Šoreiz viņš tikai palīdzēja Arjenam atrast jaunu bundzenieku, un tas viņiem labi izdevās- jaunajā albumā spēlēja Juans Van Emmerloots. Labs bundzenieks, tehnisks, rodas sajūta, ka labi spēlētu džeza mūziku.

Tātad, es noklausījos pilnībā visu albumu, visas 39 dziesmas. Un ko varu pateikt... kā vienmēr palika labs iespaids, un protams vēlme noklausīties visu vēlreiz, ko arī izdarīju, tikai noklausījos instrumentālo variantu. Sanāca kautkas pavisam savādāks. Spriežot pēc mūzikas, tā ir kā vienmēr daudzveidīga, sākot no puslīdz mierīga roka, beidzot ar riktīgu jandāliņu. Un tad pēkšņi ieslēdzās viena dziesma, kuras dēļ man galīgi aizbrauca jumts... tur bija Joe Satriani ar savu superīgo ģitāras solo!! Tas mani ļoti pārsteidza. Kas man vēl tur patika... šis bija pirmais roka/metāla albums, kurā es dzirdēju trombonu, tas man arī labi iepriecināja.

Pēc vokāla, un sižeta arī sanāca iespadīgs materiāls, tādi puslīdz ļauni kora dziedājumi, un pārējās vokālistu balsis arī labi tur iet klāt.

Pēc sižeta, tas ir albums par mīlestību starp baltu vīrieti, un melnādaino sievieti- kalpu. Sižets norisinās ASV, 1884. gadā. Kopumā viņš ir ļoti aizraujošs, un pat traģisks.

Daudzi albumu komentē, kā nevisai labu, sakot, ka narators(cilvēks, kurš lasa tekstu dziesmās) ļoti traucē, citādi tas būtu labs "Pink Floyds", bet nē. Pirmkārt šeit var saklausīt tālu ne tikai Pink Floydu, bet arī daudzko citu. Otrkārt tas ir konceptuāls albums, tāpēc ar naratoru būtu jāsamierinas. Ja Jūs klausaties tikai mūziku, klausieties instrumentālo versiju.

Kopsavilkumā, albums man ļoti iepatikās, pattiešām labs.

Tas ir iznācis 2020. gada 25. septembrī. Tam ir arī komiksi.

Reklāma
8 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 0

0/2000