Tātad Nightwish muzikālais virziens ir sympohonic black un progressive metal. Grupa ir radusies Somijā, tāpēc skanējums ir diezgan izteikti ziemeļniecisks. Šeit spēlē tādi mūziķi kā Tuomas Holopainen (taustiņinstrumenti, komponists), Empuu Vuorinen (ģitāra), Tarja Turunen (vokāls), Jukka Nevalainen (bungas). Basisti ir bijuši vairāki. Bet vistraģiskākais notikums bija, kad Tarju nomainīja Anette Olzon, kura galīgi netur Tarjas līmeni. Lai nu kā mūzika ir aizraujoša un Nightwish ir labs piemērs melodiskam metālam.
Ceļojums progresīvajā mūzikā: Nightwish7
30
1
Angels Fall First (1997)
Hmm. Nebiju gaidījis, ka šis būs tik labs albums. Pirmais, kas uzreiz iepatikās ir solistes operiskā balss – tiešām spoža un skaista. Otrais, kas man patika, bija pāris austrumnieciskās mūzikas intonācijas (ļoti patīk tā gala melodijas). Mūzika ir pietiekami melodiska, lai varētu uztvert melodijas, kuras tiešām ir ļoti labas. Daudzsološs sākums šai grupai. Foršs, melodisks metāls.
Atzīme – 8/10
Oceanborn (1998)
Nightwish turpina savu veiksmīgo stilu ļoti veiksmīgā albumā. Oceanborn skan ļoti enerģiski un pārliecinoši, tomēr nezaudējot arī skaisto, lirisko daļu. Mani aizvien vairāk sāk patikt šī grupa. Šis albums ir progresējis un labojies. Metāliskie rifi, lieliskās melodijas un daudz izmantotie taustiņinstrumenti tiešām padara šo darbu par diezgan episku darbu. Ja man būtu jāizvēlas starp šo vai debijas albumu, es noteikti izvēlētos šo, bet, tomēr, debijas albums arī ir pietiekami labs, lai abus šos mākslas darbus liktu vienā plauktiņā.
Atzīme – 8/10
Wishmaster (2000)
Tik pat labs, cik iepriekšējie albumi. Viss ir ļoti labi nostrādāts un melodijas atkal ir foršas. Bet nezinu kāpēc man kaut kas visu laiku pietrūkst Nightwish mūzikā. Es īsti pat pateikt nevaru kas, bet noklausoties albumu es ar prātu saprotu, ka viss skanēja lieliski un viss bija kārtībā, bet, tomēr kāda odziņa laikam trūkst. Īsti man nav pie kā pieķerties. Wishmaster ir ļoti labs albums un iespējams, ka es vienkārši nespēju novērtēt Nightwish mūziku.
Atzīme – 8/10
Century Child (2002)
Beidzot esmu atradis Nightwish albumu, kas mani diezgan spēcīgi uzrunā. Spēks, skaistums, enerģija, super melodijas – tas viss vienā albumā, ko dēvē par Century Child. Šeit ir sastopami labi daudz smagi rifi un pat vienā dziesmā agresīvs un ķērcošs vokāls. Brīnišķīgi tiek izpildīts Vēbera Phantom Of The Opera, kura pilnīgi varētu būt arī Nightwish kā oriģinālizpildītājiem sakomponēta. Viss albums ir ieturēts diezgan episki un grandiozi. Vokāli ir izcili un melodijas tiešām aizrauj, bet nu tās vienmēr Nightwish ir spējuši izveidot augstas klases. Superīgs albums, gan uzķēru to pēc ļoti daudz klausīšanās reizēm.
Atzīme - 8,5/10
Once (2004)
Šādu rifu lavīnu, kāda ir dzirdama iekš Once, es no Nightwish nebiju gaidījis. Noteikti uzskatu, ka pašlaik šis ir visdusmīgākais un smagākais Nightwish albums. Ja Dream Theater ir Train Of Thought, Ayreon – The Human Equation, tad Nightwish ir Once. Pārsvarā visas kompozīcijas ir varen smagas un metāliskas, tomēr neupurējot progresīvumu un lieliskās melodijas. Aizraujošs ieraksts, kas iespējams ir vēl labāks par Century Child.
Atzīme – 8,5/10
Dark Passion Play (2007)
Pašlaik pēdējais Nightwish albums un pirmais bez ilggadējās solistes Tarjas. Viņas vietu ir ieņēmusi Anette Olzon. Vispār kompozīcijas galīgi nav sliktas un instrumentālais man ļoti patīk, tikai ir viens liels BET. Man nepatīk jaunā vokāliste. Nepatīk viņas dziedāšanas maniere. Viņas balss salīdzinoši ar Tarjas sulīgo, spēcīgo un vēl visvisādi izcilo balsi ir mazas meitenītes saucieni pēc mammītes. Tāpēc es šo albumu īsti nespēju baudīt pilnīgi. Velns! Ja būtu Dark Passion Play Tarja, tad šis būtu viens no maniem mīļākajiem Nightwish albumiem. Nu ko, jāgaida 2012. gada jaunais albums, bet lielas cerības uz to es nelikšu.
Atzīme – 7,5/10
Tev patiks šie raksti
