Balti – latvieši un lietuvieši – neskatoties ne uz ko spēja saglabāt savu senču vietējo garīgumu. Lai arī katrai tautai ir savs vietējais pagānisms, tomēr baltu pagānisms ir aktuāls tiešu mums. Latviešiem ir jābūt lepniem, ka mūsu senči ir spējuši nosargāt savu dzimto zemi un savu savdabību. Un sentēvu pagānisms ir nozīmīga daļa no baltu tautu sakrālā, kultūrvēsturiskā mantojuma.
Šajā rakstu sērijā es iepazīstināšu ar mūsu tautas neopagānismu: dievturību. Tomēr manis veidotais saturs tik pat labi ir attiecināms arī uz lietuviešu neopagānismu: romuvu.
Būšu priecīgs, ja kādam manis veidotais saturs šķitīs noderīgs. Esmu gatavs atbildēt arī uz jautājumiem, ja tādi kādam ir radušies.
Veiksmīgu dienu!
Lūgšana Dievam Pērkonam:
«Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi lūdzu!
Debesu Kalēj, es Tevi lūdzu!
Pērkoņtēv, es Tevi lūdzu!
Padzen no šejienes visus ļaunos garus un nelabos.
Padzen no šejienes visus jodus.
Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, svētī šo vietu un šo zemi kā savu templi!
Lai šī vieta un šī zeme kalpo par Tavu templi!
Lai šī vieta un šī zeme kalpo par visvarenā Pērkona – Debesu Tēva templi!
Dod šai vietai savu svētību un savu aizsardzību.
Piepildi šo vietu ar savu dievišķo spēku.
Piepildi savu templi ar savu dievišķo spēku.
Lai šis templis stāv mūžīgi par godu visvarenajam Pērkonam – Debesu Tēvam!
Lai Pērkoņtēva templis ir mūžīgs!
Lai Pērkona svētie zibeņi pasargā šo vietu no naidniekiem un nelabvēļiem!
Lai pērkonkrusts pasargā šo vietu no nelaimēm!
Lai pērkonkrusts griežas!
Lai Austras koks zeļ un plaukst!
Visa slava Pērkonam!
Visa slava Pērkonam – Debesu Tēvam!».
