Atradu te krājumus žurnāla "Dadzis". 70-80 gadu. Ielikšu pāris izgriezumus , ja patiks , tad kliedzat. :))
No paskaidrojumiem biedru tiesā.
Katru algas dienu viņš tā piedzas, ka neatšķir mani no kaimiņienes. Tāds pats ir arī viņas vīrs, tāpēc mēs abas saplēsāmies, jo katra gribējām savu.
Sieva mani pameta bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Paņēma govi, vistas un bērnus, bet prasa, lai es vēl maksāju no savas nabadzības.
Viņu piestiprināja pie manis, lai es to pāraudzinu. Pirmdien viņš sāka dzert. Negribēju viņu pamest un piedzēros arī es.
Pie viņu nāves es neesmu vainīgs, jo trīs dienas nebiju kūtī. To ar viņām izdarījis kāds cits, jeb varbūt pašas. Cūkas vienmēr izdara kādu cūcību.
Apgāž vecas patiesības...
Sakāmvārdu "Kas otram bedri rok, pats tajā iekrīt" diendienā apgāž remonta un celtniecības iecirkņu ļaudis. Viņu izraktajās bedrēs līdz šim ir krituši tikai citi.
Starp citu...
Sakārtojot savas domas, atklāja, ka paliek daudz brīvas vietas.
Pelnīti bija saņēmis tikai divas apliecības - dzimšanas un miršanas.
Var it neko nepadarīt arī tad, kad nekavē ne minūti darba laika.
Lai kādu apvestu ap stūri, labi jāzina attiecīgā cilvēka domu maršruts.
Lai pateiktu labu vārdu, jāprot to atšķirt no sliktajiem.
Prometej! Nerotaļājies ar ugunu!
Ar vienaci nav iespējams parunāties zem četrām acīm.
Kad nav no ko pielikt, ne ko atņemt, - tad nav nekā.
