Švammes bērns42

„Sveiciens dzimšanas dienā manu mazo pekausīti”, Liene noskūpstīja Andrīti uz vaiga un apsēdās blakus gultā. „Paldies, mammu”, Andrīts ar smaidu uzrausās gultā sēdus. „Tā kā ir tava divpadsmitā dzimšanas diena un Tu jau esi pietiekami liels, es vēlos pasniegt Tev ļoti dārgu, nozīmīgu dāvanu un beidzot atbildēt uz tavu sāpīgo jautājumu, kur ir tavs tēvs”. Liene sāka atcerēties tā laika notikumus un aizrautīgi stāstīt.

Liene mācījās 12. klāsē un bija līdere savā basketbola komandā. Bija pienākusi izšķirošā fināla spēle, kurā noskaidros kura komanda iegūs rajona kausu. Rezultās bija 40: 42 pretinieku komandas labā un līdz spēles beigām atlika 12 sekundes. Treneris paņēma minūtes pārtraukumu, lai sapurinātu spēlētājas pirms izšķirošā metiena.

„Tā mazās sučkas, kas tas pa sūdu, ka nevar iemest, kas Jums lūpas apakšā dreb!! Mums ir atlikušas divpadsmit sekundes, lai iemestu uzvaras metienu un izdrāztu tās šmaras visos caurumos. Man vajadzīga tikai uzvara un es netaisos atkal uzvilkt uz iesma veco grezeli direktori, lai tik paliktu par jūsu treneri!!!”, Lienes vidusskolas basketbola treneris bļāva uz savām komandas sportistēm, zīmējot cītīgi uz tāfeles pēdējā uzbrukuma taktiku. „Liene!!! Saprati uzdevumu? Viss atkarīgs no Tevi, ja aizmetīsi garām ar lauztiem ceļiem vairs nevarēsi paspēlēt basketbolu”. „Skaidrs trener”, Liene kaujinieciski nokliedzās. Pēc pārtraukuma bumba tika iespēlēta Lienei. Liene mēģināja apspēlēt savu sedzēju, bet tā turējās klāt tik cieši kā suņa deguns citam sunim pie dirsas. 5...4...3...2... Liene izdarīja māņkustību, atkāpās soli atpakaļ un palecoties pirms izmetot trīs punkta metienu, viņa savai sedzējai uzkliedza: „Iesūc šito kuce!!!”. Pēdējās sekundēs izdarītais metiens iekrita. Lienes komanda uzvarēja ar rezultātu 43:42. Meitenes līksmoja paceļot Lieni uz rokām. Šajā situācijā arī treneris izmantoja iespēju, lai kādu meiteni apgrābstītu.

Kā jau katru gadu Lienes kamandai bija tradīcija, visām dušās noģērbties kailām un uztaisīt kopbildi ar saviem playoff kušķiem. Pēc tam playoff kušķi tika rūpīgi noskūti. Liene cītīgi skuva savu rižo kušķi. Tas arī bija nepieciešams, jo vidusskolas izsniegtās basketbola formas reti tika mazgātas un tajās jau bija iemitinājušās kaunuma utis. Iznākusi pēc dušas, komandas biedrenes jau viņu sagaidīja un cienīgi apsveicot ar uzvaras nesošo metienu aplaistījas viņu ar šampanieti un arī jaunais skuvums netika nesmādēts. „Bļeģ sučkas, tagad man būs atkal jāmazgājas”, Liene ar smaidu sacīja. Liene iegāja atkal dušā un lai labāk nomazgātu šampanieti, viņa pacēla dušā uz grīdas mētājušos sūkli. Liene noberza katru ķermeņa daļu un īpašu akcentu pielika sekeles noberšanai. „Ehh, vajag jau uztaisīt vienu uzvaras paberzēšanu”, Liene pie sevis nodomāja un sāka dziedāt dziesmu „Queen- We are the champions”.

„Un tā manu Andrīti, es pat nenojautu, ka kāds to sūkli bija piedroņījis, pielaidis pilnu ar dzīvības sulu!! Vajadzēja vispirms muti noberzt ar to, tad vismaz pēc garšas būtu atpazinusi, ka kaut kas nav tā kā vajag. Kopš tās reizes kušķi vairs nedzenu, lai kalpo kā aizsargs”. Andrītis sēdēja gultā ar izbolītām acīm, viņam šie vārdi bija jaunums. „Kušķis, piedroņījis...sekele?”, viņš neizpratnē izdvesa. „Šo tagad neapspriedīsim, tā būs cita saruna, kad paaugsies”, Liene noteica un pasniedza Andrītim noputējušu lādi: „Daudz laimes dzimšanas dienā”!!! Andrītis ar lielu sajūsmu vēra vaļā. Viņš apstulbis skatījās uz lādē esošo priekšmetu, tad izņēma to un jautāja: „Mamm, kas tas ir?” „Dieva dēļ, Andrīti, nekasi to balto piekaltušo nost, tas nav jogurts!!!”, Liene pārtrauca Andrīša darbību. „Dēliņ, tas ir tavs tētis, tas sūklis par ko es tāstīju”. „Ko?!!!” „Jā, jā Andrīti, Tu esi švammes bērns”!! „Es pat nebrīnītos, ja atkal noberztos ar to švammi un paliktu grūsna”, Liene klusi pie sevis pasakot izgāja no istabas. „Švammes bērns...”, Andrītis klusām gultā čukstot sacīja un tad pasmaidīja, jo saskatīja , ka baltie piekaltušie pleķi uz sūkļa veido smaidīgu sejiņu.

=> Pirmais ziemas dirsiens