Sveiciens visiem spocēniem! Lūdzu, šo stāstu uztveriet kā joku, es necentos nevienu aizskart. Šis ir stāsts, kas sanāca pateicoties Billijam Bobam 2!
Izbaudiet! 
Kā Billijs devās uz kosmosu
Kādu dienu, Billijs izlēma lidot uz kosmosu, jo visi lāga zeļļi taču lido uz kosmosu. Billijs saprata, ka viņam jāpieaug, lai tiktu pie raķetes un skafandra, tādēļ viņš izdomā izdarīt kaut ko daudz vienkāršāku.
"Uzsēdīšos uz petardes un aizlidošu," tā Billijs teica viņa draudzenei Pienenītei (jeb man 😄)
"Bet, vai tad tu neuzprāgsi pusceļā?" Pienenīte diezgan loģiski pavaicāja.
Par to Billijs nebija domājis. Kādu brīdi paklusējis viņš beidzot noteica: "Paņemšu tad divas petardes, kad viena lēnām sāks beigties, aizdedzināšu otru."
"Bet vai tad tu nenodegsi?" Pienenīte atkal loģiski vaicāja.
"Turēšos pie dibengala, tad nenodegšu," Billijs diezgan pārliecināti atbildēja.
Pienenītei atkal bija viens pretarguments:"Bet tev taču nepārdos petardes!"
"Pārģērbšos par jūrnieku!"
"Aha, un tik viegli pārdevēja tev noticēs!" Pienenīte apsmēja drauga domu.
"Es vēl neesmu līdz galam izdomājis, kaut kad izdomāšu," Billijs diezgan labi pabeidza sarunu.
(Aizsmakušā balsī) *Nedēļu vēlāk*
Billijs bija tam gatavojies veselu nedēļu. Zvanījies visiem galvenajiem cilvēkiem, kuri var palīdzēt.
Viņš jau gāja uz Klanu kaķu māju, lai mācītos jūrnieku dziesmiņas.
Klanu kaķi jau viņu gaidīja, turot nenormāli biezu grāmatu ar dziesmām.
Billijs apstājās ar muti vaļā: "Vai man tās visas ir jāiemācās?"
"Jā, ja vien nevēlies būt kārtīgs jūrnieks," Klanu kaķi diezgan sakarīgi atbildēja.
Billijs noteica:" Labāk iešu pie Pienenītes mācīties rūkt un lamāties kā jūrnieks, nekā piecas stundas mācīties jūrnieku dziesmiņas, kas varbūt nebūs vajadzīgas."
Klanu kaķi diezgan aizkaitināti aizcirta durvis Billija degungalā.
(Tagad jau normālā balsī) *Dienu vēlāk*
Billijs steidzīgi tuvojās Pienenītes mājai, jo kavēja tikšanos jau veselas 30 minūtes (vismaz tā parasti ir).
Pienenīte atvēra durvis un aicināja Billiju iekšā.
Abi apsēdās uz dīvāna un Pienenīte teica:" Ko tieši man tev jāmāca?"
"Kā runāt un lamāties kā jūrnieks."
"Nu, tas ir diezgan vienkārši. Vienkārši runā tādā nedaudz piesmakušā balsī, noņem daž' lab's galotn' un viss izdosies!"
"Vai tad tu tik vienkāršu lietu nevarēji man pateikt jau pie durvīm? Es jau kavēju tikšanos ar Alkoholiķi!"
Pienenīte likās nedaudz aizkaitināta un izdzina Billiju ārā.
Billijs pasauca taksi un, protams, iekāpis taksī, aizbrauca uz garāžām, kur Alkoholiķis viņu jau gaidīja.
Abi paspieda viens otram roku kā īsti vīri un Alkoholiķis atslēdza garāžu.
Garāžā bija viens milzīgs plaukts, kur atradās visādas šņabja pudeles. Gan rums, gan viskijs, pat karstvīns tur atradās.
"Ja grib' būt īsts jūrnieks, tad jāņem rums," Alkoholiķis teica diezgan sakarīgu lietu.
Billijs pamāja ar galvu un no plaukta paņēma divas vai trīs (kurš vairs atceras) tukšas ruma pudeles, atvadijās no savas paziņas un devās mājās.
(Pats izdomā, kādā balsī šo saka) *Pēc divām dienām*
Billijs skatījās pa logu un vēroja, kad Dikamons beidzot ieradīsies.
Atskanēja skaļš klauvējiens un Billijs steidzās atvērt durvis.
Kad Dikamons ienāca mājā, viņš uz kafijas galdiņa nolika klēpjdatoru un noteica:"Petardes, kuras ir vislētākās, atrodas Rīgā, tirgus laukumā. Maksā tikai 15 eiriki, ja vēlies divas, tad maksās 30 eiriki."
Billijs teica: "Labāk pirkšu trīs, gribu būt par mēnesiešu (marsieši dzīvo uz Marsa, bet mēnesieši uz Mēness) karali, tādēļ vajag ko tādu, ar ko viņus iebiedēt."
"Laba doma," Dikamons atteica. "Rīt 12:00 veras vaļā tā lete, tādēl esi kādos 11:50 jau klāt, lai paspētu nopirkt. Vienkārši daudzu jaunieši tur nelegāli pērk petardes, tādi paši jūrnieki kā tu."
Billijs atvadījās no Dikamona un sāka lauzīt galvu, kā dabūt 45 eirikus vienā dienā. Viņš izlēma spokos pārdot cepumus.
Viņa profilā bija kādi vairāki desmiti tūkstoši cepumu un, kad viņš ielika tos biržā (es zinu, ka tur nevar pārdot cepumus, bet iztēlosimies, ka var, ok?) , pirmais pircējs bija Medusķepa. Viņa teica, ka viņas kaķim nenormāli garšo cepumi un ka dienā vidēji apēd 6 paciņas. Billijs uzreiz pārdeva tos visus viņai un saņēma 60 eirikus. Tas bija vairāk nekā vajag, tādēl viņš izlēma nopirkt fake bārdu un ūsas, lai izskatītos pēc īsta jūrnieka.
Visu izdarījis, Billijs devās gulēt.
*Nākamā diena*
Billijs jau stāvēja pie letes (protams, strīpainā kreklā, ar bārdu, ūsām, tukšām ruma pudelēm padusēs un naudu vienā rokā) un aizsmakušā balsī teica: "Man trīs, liel' petard's."
Pārdevēja neko neteica, iedeva Billijam petardes, paņēma naudiņu. Billijs no priekiem palēcās gaisā un bārda nokrita nost. Pārdevēja iesaucās: "Apturēt šo pusaudzi!"
Billijs izvilka sērkokus, aizdedzināja vienu petardi un aizšāvās debesīs.
Kad bija ticis pāri Zemes atmosfērai, viņš aizdedzināja otru petardi, bet saprata, ka līdz mēnesim vajadzēs izmantot visas trīs.
Kad trešā petarde sāka beigties, Billijs sāka panikā censties ar rokām lidot uz priekšu (izskatījās stulbi, ticiet man).
Pēkšņi viņam priekšā pielidoja kosmosa kuģis pilns ar mēnesiešiem. Billijs tur iekāpa un viņu sāka durstīt ar dakšām.
*Vēlāk* Mēnesieši mielojās ar savām gardajām vakariņām. Dažreiz kādam trāpījās kāds kauliņš, vai kāda petardīte, bet bija samērā gardi. Billijs arī gribētu baudīt tādu maltīti, bet nu, maltīte nevar baudīt maltīti.
Tā Billijs tika kosmosā, ne tā kā plānoja, bet tas nekas. Viņš ir pirmais (un cerams, ka pēdējais) cilvēks, kuru apēda mēnesieši.
BEIGAS.
