Sētnieka Anatolija dienasgrāmata - 2. daļa - atmiņas5
102
0
Esmu jūs nedaudz iepazīstinājis ar sevi, tapēc nolēmu nedaudz pastāstīt par savas dzīves sākumu. Man bērnībā negāja viegli, mani sita ar gludekli. Tas izskaidro, kapēc esmu apdauzīts un lieku kluci bedrē. Vispār jau ar gludekli mani sita māte. Nezinu, kas ir mans tēvs. Arī māte nezin. Viņa bija laba prostitūta. Ar laba domāju pieprasīta. Neesmu meklējis savu tēvu. Man tāpat ir labi ar savu pūciņu kaut arī viņš man čurā virsū ik pēc 2 stundām.
Turpinot par atmiņām. 13 Gadu vecumā kādu rītu pamodos un pie savas salauztās gultas atradu zīmīti, kurā bija teikts: Piedod dēls, es tevi pametu, tu esi pārāk daudz sists ar gludekli. Pieceldamies no gultas pamanīju, ka visas vērtīgās mantas ir pazudušas. Man vairs nebija ko ēst. Es devos uz parku, uzkāpu kokā un pārtiku no zīlēm. Kādu vasaru parkā bija palicis tikai viens ozols, tas nozīmēja, ka ēdienu varu dabūt tikai tajā. Pamanīju, ka no koka sāk zust zīles. Gribēju noskaidrot, kas notiek, tapēc visu nakti vēroju ozolu un pamanīju, ka zīles zog vāveres. Es ātri skrēju tām virsū, tās man sāka mest ar zīlēm un viena man ielīda biksēs...
Reklāma
Toreiz aizbēgu no parka. Klaiņodams pa ielu pamaniju vecu šķūni. Toreiz tur apmetos un dzīvoju arī tagat. Protams ziemā man salst olas, tomēr neko labāku nevaru gribēt. Pūciņam, manam sunim, ir 13 gadi. Vecs, tomēr žiperīgs zēns. Vienmēr pagūst apēst visu manu ēdienu un piedirst pie šķūņa durvīm.
Vispār kādu dienu pūks bija ļoti negants. Pamostoties pamaniju, ka viņš saplosijis visas manas drēbes, piedirsis un nomīzis šķūņa sienas. Biju tik dusmīgs, ka vedu diršļaku kastrēt. Viņš bija ļoti bēdīgs, tapēc izlēma pēdējo reizi izklaidēties. Izrāvās man no rokām, pieskrēja pie kucītes un darija kas darāms uz nebēdu. To visu skatoties man palika trakuļa žēl, tapēc tomēr viņu neizkastrēju. Toreiz no kucītes saimnieces dabūju ar elektrošoku un pus paciņu piparu gāzi acīs. Vismaz paspēju skrienot prom iegrābties viņas maigajās piena kannās.
Tas arī viss šajai atmiņu lappusītei no manas dienasgrāmatas.
Būs vēl daļas.
Tev patiks šie raksti
