Nolemtā pārdevēja. Viņa nāk uz darbu kā uz tādu pierastu paverdzināšanas iestādi. Skapītis darbā ir tas pats, kas skapītis mājās. Tur krājas tāda personīgā iedzīve, kuru uz darbu diez vai vajag nest (personīgās lietas, grāmatas, foto). Šī pārdevēja labi pārzin veikala darbību. Pēc ilgiem, nostrādātiem gadiem, šī pārdevēja vadību uzrunā uz "Tu" nevis "Jūs", jo izņemot to, ko redz darbā, viņa vēl pārzina arī kolēģu personīgo dzīvi (kur brauca, cik iztērēja, vai tā ir jauna pufaika??). Tāpat viņa gribēs zināt, ko tu ēd pusdienās.. Viņa domā, ka savu dzīvi beigs tieši šeit, jo tur, kur viņa dzīvo, nekas labāks nav atrodams. Kā arī - darbā viņa stampās un nekur nesteigsies, jā, tu vari pagaidīt.. 25 minūtes. Bet, kolīdz jāiet mājās, viņa aizskrien visiem pa priekšu. Arī šī ir tā pārdevēja, kas neskatoties uz to, ka viņai droši vien ir kāda laba izglītība, neko mainīt netaisās.