Nezinu kāpēc, bet bērnībā es lēnu augu un arī pērējā attīstība vilkās kā gliemezis. Toreiz biju 15 gadus vecs un bija ziema, un es nolēmu doties pastaigā uz parku. Tur satiku kādu puiku, kurš vēla sniegavīru un viņš pasauca mani palīdzēt. Smagi strādājot pie sniega bumbu velšanas mēs galu galā bijām uzcēluši vairākus sniegavīrus. Garām gāja kāds bariņš bērnu, kuri pēkšņi sāka mūs appikot. Tā tik bija jautrība, bet drīz es savās plānajās drēbēs biju viscaur slapjš. Sniega kaujas beidzās un visi izklīda, bet mazais puika vēlējās, lai es viņu pavadu līdz mājām un tur viņa mamma mūs pacienāšot ar karstu kakao. Es piekritu, jo nedaudz biju iedraudzējies ar šo puika. Aizgājuši uz puikas mājām, viņa mamma tiešām mūs pacienāja ar kakao un cepumiem. Biju pārsteigts par viņa mātes gādīgumu. Viņa piedāvājās izžāvēt manas drēbes un pat siltu vannu. Vajadzēja doties uz mājām, bet karsta vanna mani tiešām iepriecināja. Tā nu es ielīdu vannā un sāku mazgāties, bet pēkšņi vannasistabā ieskrēja mazais puika un ieleca man blakus vannā. Labi, ka vanna bija pamatīga izmēra. Mazliet sakautrējos, bet turpināju mazgāties. Pēc auguma, es biju gandrīz viena garuma ar šo apmēram 10 gadus veco puiku, iespējamas tāpēc šī puiša māte izrādīja tādu interesi par mani. Mazgājoties vannā es aizdomājos un sāku domāt neķītras domas. Nepāgāja ne minūte, kad mans draudziņš sāka kļūt nemierīgs, bet putu ieskauts es tīti labi to nomaskēju. Pēkšņi ieskrēja puikas mamma ar diviem dvieļiem rokās un man šķita, ka viņā dvieļus atstādama aizies prom, bet nekā- viņa žigli mani izcēla no vannas un es nepaspēju iebilst. Viņa laikam mani gribēja ietīt dvielī, bet pēkšņi paraudzījās uz manu stāvošo draudziņu. Viņa mani gandrīz izmeta no rokām aiz šoka. Es nezināju ko ieskāt, tāds kauns pārņēma mani. Es ātri izlecu no viņas rokām un aptinos ar dvieli. Puikas māte ilgu laiku uz mani blenza, bet tad izskrēja no vannasistabas. Ātri noslaucījies es paņēmu izkaltušās drēbes, saģērbos un grasījos doties prom. Pie durvīm mani pavadīja puikas māte, kura jauku novēlējumu vietā paprasīja manu vecumu. Kad es atbildēju viņa iepleta acis, bet ātri pēc tam notrauca:”Tas daudzko izskaidro!”. Līdz mājām es skrēju un vēl joprojām nespēju beigt kaunēties.