Nokaunies! #472

Pirms gada ar ģimeni nolēmām doties uz nesen atvērto zooloģisko dārzu. Nebiju sajūsmā par šo ideju, bet bērnu dēļ tomēr piekritu. Ieejot zoodārzā Timija un Toms (bērni) kļuva nevaldāmi. Mēs ar sievu nespējām viņiem izsekot, jo no viena dzīvnieku būra viņi steigšus devās jau pie nākošā. Fotoaparātu uzticēju sieviņai, jo pašam negribējās ķēpāties. Drīz vien nonācām pie kaut kādu zirgu aploka un sieva uzstāja, ka mums ar bērniem vajadzētu nofotografēties pie paša norobežojuma, jo netālu no mums atradās zirgu māte ar savu kumeļu. Nostājāmies pie paša norobežojuma un gaidījām bildi. Atrados pret kameru, tāpēc neredzēju ko dara aizmugurē esošā zirgu māte un tad notika kas negaidīts. Zirgu māte bija piegājusi vien kādu pusmetru attālumā no manis ar savu pakaļgalu un ar lielu strūklu sāka čurāt. Bērni paspēja aizbēgt, bet es...es biju slapjš. Un kā par nelaimi pie šiem zirgiem atradās vēl kādi 20 cilvēki, kuru nu bildēja mani, nevis zirgus. Visi smējās, tostarp mana ģimene. Es no tā kauna ātri novilku kreklu un skrēju uz mašīnu. Mašīnā noģērbu arī bikses un tā kādu stundu sēdēju mašīnā gaidīdams ģimeni. Smaka bija ļoti īpatnēja un nepatīkama. Šī bija tikai otrā reize, kad es biju zoodārzā un šķiet, ka arī pēdējā.

Nezinu kāpēc, bet bērnībā es lēnu augu un arī pērējā attīstība vilkās kā gliemezis. Toreiz biju 15 gadus vecs un bija ziema, un es nolēmu doties pastaigā uz parku. Tur satiku kādu puiku, kurš vēla sniegavīru un viņš pasauca mani palīdzēt. Smagi strādājot pie sniega bumbu velšanas mēs galu galā bijām uzcēluši vairākus sniegavīrus. Garām gāja kāds bariņš bērnu, kuri pēkšņi sāka mūs appikot. Tā tik bija jautrība, bet drīz es savās plānajās drēbēs biju viscaur slapjš. Sniega kaujas beidzās un visi izklīda, bet mazais puika vēlējās, lai es viņu pavadu līdz mājām un tur viņa mamma mūs pacienāšot ar karstu kakao. Es piekritu, jo nedaudz biju iedraudzējies ar šo puika. Aizgājuši uz puikas mājām, viņa mamma tiešām mūs pacienāja ar kakao un cepumiem. Biju pārsteigts par viņa mātes gādīgumu. Viņa piedāvājās izžāvēt manas drēbes un pat siltu vannu. Vajadzēja doties uz mājām, bet karsta vanna mani tiešām iepriecināja. Tā nu es ielīdu vannā un sāku mazgāties, bet pēkšņi vannasistabā ieskrēja mazais puika un ieleca man blakus vannā. Labi, ka vanna bija pamatīga izmēra. Mazliet sakautrējos, bet turpināju mazgāties. Pēc auguma, es biju gandrīz viena garuma ar šo apmēram 10 gadus veco puiku, iespējamas tāpēc šī puiša māte izrādīja tādu interesi par mani. Mazgājoties vannā es aizdomājos un sāku domāt neķītras domas. Nepāgāja ne minūte, kad mans draudziņš sāka kļūt nemierīgs, bet putu ieskauts es tīti labi to nomaskēju. Pēkšņi ieskrēja puikas mamma ar diviem dvieļiem rokās un man šķita, ka viņā dvieļus atstādama aizies prom, bet nekā- viņa žigli mani izcēla no vannas un es nepaspēju iebilst. Viņa laikam mani gribēja ietīt dvielī, bet pēkšņi paraudzījās uz manu stāvošo draudziņu. Viņa mani gandrīz izmeta no rokām aiz šoka. Es nezināju ko ieskāt, tāds kauns pārņēma mani. Es ātri izlecu no viņas rokām un aptinos ar dvieli. Puikas māte ilgu laiku uz mani blenza, bet tad izskrēja no vannasistabas. Ātri noslaucījies es paņēmu izkaltušās drēbes, saģērbos un grasījos doties prom. Pie durvīm mani pavadīja puikas māte, kura jauku novēlējumu vietā paprasīja manu vecumu. Kad es atbildēju viņa iepleta acis, bet ātri pēc tam notrauca:”Tas daudzko izskaidro!”. Līdz mājām es skrēju un vēl joprojām nespēju beigt kaunēties.

Pirms 4 gadiem mūsu mājās notika lielas viesības par godu vecvectēva 90 gadu jubilejai. Māja bija pilna ar cilvēkiem, tostarp vismaz ar duci bērnu. Kā jau visās viesībās, neiztika bez starpgadījumiem, trokšņa un arī alkohola. Visvairāk mani uztrauca bērni, kuri bija nolēmuši spēlēt paslēpes un es baidījos, vai viņi neradīs lielu nekārtību. Bija jau gandrīz pusnakts, pamazām sākām izklīst pa istabām, arī bērni tika sadzīti istabās. Ar sievu nolēmām doties uz istabu un tā arī izdarījām. Iegājuši istabā bijām nolēmuši nodarboties ar seksu, mana sieva vienmēr iedzerot kļūst nerātna. Tā nu iegūlāmies gultā un pamazām iekarsām, līdz nonācām līdz kulminācijai, bet pēkšņi mēs zem gultas izdzirdējām troksni un no tās izlīda mana brāļa 6 gadus vecais dēls. Mēs bijām apstulbuši no redzētā un pat nepaspējām piesegties. Mazais skatījās uz mums un pēkšņi sāka histēriski kliegt. Nepaspējām nomierināt mazo, kad mūsu istabā iebrāzās mani vecāki. Kad vecāki prasīja kas lēcies, es aiz kauna nezināju ko teikt, bet mazajam gan bija savs sakāmais. Izrādījās, ka spēlējot paslēpes viņš bija paslēpies zem gultas un tur arī aizmidzis līdz mēs viņu ar savu troksni nepamodinājām. Tēvs paņēma mazo un nosaucis mani par perversuli izgāja no istabas. Es vēl joprojām stāvēju sastindzis un rokā turēju spilvenu ar kuru biju aizsedzis savu mazo kareivi.

Citas daļas,

kā arī nopietnākus rakstus 

vari atrast manā profilā---> T o p