Sveiks, spociņ. Atzīšos, ka pie sevis biju nozvērējies neko nepublicēt joku sadaļā, jo es vienkārši esmu garlaicīgs un ar dzīvi nomocīts pusadzis, kuram tur nebūtu ko likt. Taču pirms pāris dienām, kārtojot savu čūsku midzeni, es atradu pāris anekdošu grāmatas. Viena no tām bija nerātno anekdošu grāmata, kas ir izdota 1991. gadā! It kā jau nav tik sen, taču tomēr vēsture. Protams, ka manī parādījās liels kārdinājums atdzīnvināt 28 gadus vecas un aizmirstas anekdotes, tādēļ nolēmu izveidot šo rakstu.
P.S - Piebildīšu, ka dažas no tā laika oriģinālajām anekdotēm šeit būs mazdrusciņ pārveidotas, lai Jums ir vieglāk saprast šo anekdošu domu.
vēl viens P.S - Iespējams, ka kādam vecāka gājuma spokam dažas no šīm anekdotēm būs jau iepriekš dzirdētas, bet nekas, atkārtošana - zināšanu māte, vai kā tur bija.